Vasarā studentam ir iespēja nopelnīt. Rīgā ēstuvē vai bārā alga kopā ar dzeramnaudu ir pietiekama, tomēr vilinājumu strādāt ārzemēs un pelnīt “lielo piķi” papildina tur pabijušo slavinošie stāsti.
Vasarā studentam ir iespēja nopelnīt. Rīgā ēstuvē vai bārā alga kopā ar dzeramnaudu ir pietiekama, tomēr vilinājumu strādāt ārzemēs un pelnīt “lielo piķi” papildina tur pabijušo slavinošie stāsti. Arī jaunjelgaviete Daina Rinkēviča izlēma traukties uz Angliju.
Daina tagad studē socioloģiju Rīgas Stradiņa universitātē
3. kursā. Līdz šim praktiskas iemaņas šajā jomā nav guvusi, tātad — piepelnīšanās izvēlētajā profesijā neiznāktu. Ne jau tikai kursabiedrenes stāstītais mudināja Dainu braukt. Darbs ārzemēs ir iespēja iepazīt svešu zemi.
Kazarmu pilsētiņa
Jauniete devās uz zemeņu plantācijām netālu no Dandī pilsētas. Latvijas darbā iekārtošanas firma “Itur” Dainai un viņas skolasbiedrenēm piedāvāja tur darbu, solot — par ēdienu nebūs jāuztraucas, jo darba devēji ik dienu visus apgādās ar siltu maltīti. Kas to deva! Pirmajās nedēļas nācās no konserviem vien pārtikt — pupiņas ar kečupu, makaroni ar kečupu.
Savu mājvietu Daina sauc par kazarmām — vagoniņi kā mežstrādniekiem, ar divstāvu gultām. Komforta nekāda. Vienā no vagoniņiem bija atpūtas vieta ar televizoru, kuru pēc locīšanās zemeņu laukā vai siltumnīcā varēja izmantot kā angļu valodas apguves palīglīdzekli. Meitenei neizdevās daudz parunāties šajā valodā, jo lielākā daļa līdzstrādnieku bija poļi vai igauņi, kuri ar pūlēm, tomēr runāja krieviski.
Rindo zivis
Lietus piesūcināja arī Anglijas zemi, tāpēc zemeņu raža pagājušajā vasarā bija slikta. Jau pēc pāris nedēļām ogas vairs neienācās, tāpēc Daina kopā ar citiem latviešiem devās darba meklējumos. Netālu no Dandī esošajā ostas pilsētā Frāzerburgā viņi ar gādīgā latvieša Vitālija un viņa darbā iekārtošanas biroja palīdzību (protams, ne jau bez maksas) sāka strādāt zivju fabrikā nakts maiņā.
Tā nu latvieši vēlās vakara stundās devās uz auksto zivju fabriku — temperatūra tur bija ap 13 grādu zem nulles. Daina iztīrītās zivis rindoja uz konveijera. Vitālijs strādniekiem solīja, ka par nakts maiņu maksāšot vairāk nekā par dienas, tomēr algas dienā samaksa bija tāda pati kā strādniekiem dienā. Zivju sezona beidzās, un strādniekiem vajadzēja doties mājās uz Latviju.
Zemenes nepārēdas
Necik daudz ceļot pa Angliju Dainai neizdevās. Bija niecīgs brīvdienu skaits. Vienu nedēļu zemeņu lasīšanas laikā viņa izmantoja atpūtai. Strādājot naktī zivju fabrikā, brīvdienas tā īsti vispār nevarēja izbaudīt. Ceļošanas kāri mazināja dārgās autobusu biļetes.
Galvaspilsētā Daina tomēr šo to apskatīja. Prātā palikuši Londonai tipiskie divstāvu autobusi un dažādu krāsu taksometri. Zemenes Daina nepārēdās, arī zivis ne. Vienu reizi nobaudīja ceptu zivs fileju. Pārtiku lielākoties pirka lielveikalos, kuros apaļīgas angļu kundzes un mazi bērni kopā ar tēviem veikala grozos lika milzīgas čipsu pakas un kolas iepakojumus. Pusfabrikāti tur bija vislētākie, līdz ar to latviešu studentiem vienīgā pārtika. Ja nu kādreiz gribējās panašķoties, tad atlaižu dienās nopirka arī kādu jogurtu vai augļus.
Studente vēl nezina, vai arī nākamgad brauks peļņā. Pirms došanās ceļā jāapdomā visi iespējamie varianti. Taču Dainai nav ko nožēlot — galīgi tukšā neatbrauca, vairāk nekā tūkstoš latu nopelnīja.
***
* Lasot zemenes, Daina dienā nopelnīja no 20 līdz 40 mārciņām (viena mārciņa ir līdzvērtīga latam).
* Zivju fabrikā naktī varēja nopelnīt 45 mārciņas.
