Lielākajā daļā sabiedrības valda uzskats, ka skolotāji Latvijā saņem mazas algas. Šis jautājums ik pa laikam bijusi aktualitāte numur viens. Mācībspēki pat rīkojuši streikus, lai pievērstu valdības uzmanību zemajam atalgojumam. Izrādās, ka skolotāji Latvijā var nopelnīt pat vairāk par tūkstoš latiem mēnesī. Tas gan panākams ar pamatīgu darbu un tad, ja ir daudz skolēnu. Tajā pašā laikā ir skolotāji, kuri mēnesī saņem tikai ap 200 latu, lai cik daudz strādātu.
Šo situāciju atklājuši un pētījuši televīzijas raidījuma “De facto” žurnālisti, un secinājums nav patīkams — valstī ir triju līmeņu skolotāju algas, kas ļoti būtiski atšķiras. Daļa saņem ap 900 latu mēnesī, citi — no 500 līdz 600, bet vairums tikai ap 200 latu. Skolotāja alga par vienu likmi pamatā sastāv no valsts budžeta finansējuma. Vairāk saņem tie skolotāji, kuriem ir vairāk skolēnu. Tad ir papildu piemaksas par valsts ģimnāzijas statusu, ja ir vairāk vidusskolēnu un bērnu ar īpašām vajadzībām. Saliekot to visu kopā, visvairāk Latvijā skolotāji nopelna Siguldas valsts ģimnāzijā, tad Rīgas lielākajās skolās. Likmē noteikts konkrēts stundu skaits, un, ja ir iespēja, skolotāji cenšas strādāt vairāk un līdz ar to arī atbilstoši saņem. Ir vēl arī piemaksa par skolotāja kvalifikāciju.
Lai mazinātu nevienlīdzību atalgojumā, Izglītības un zinātnes ministrija grib jau nākamajā mācību gadā skolotājiem ieviest tā dēvēto “cieto” algu. Tā būtu visiem vienāda un pielīdzināta vienai 40 stundu darba nedēļas slodzei, ko pārsniegt nedrīkstēs. Tāda sistēma sadalītu darba apjomu un algu līdzvērtīgāk.
Vieni par iecerēto reformu nav sajūsmā, jo nevarēs pelnīt vairāk, un zaudētāji būtu lielo pašvaldību skolu skolotāji. Citiem tā ir cerība reiz saņemt izdzīvošanai adekvātu algu. Īpaši laukos, kur arī ir bērni, kas jāmāca, un skolotāji, kuriem jāstrādā un jāuztur savas ģimenes. Ir labi, ja skolotājam ir motivācija kāpt pa algas “kāpnītēm”, izvēloties darbavietu, kur iespējams nopelnīt vairāk. Tomēr lielākajai daļai tādas iespējas nav, jo ne visi aizbrauks uz Rīgu vai citu lielāku pašvaldību, kur bērnu vairāk un līdz ar to alga lielāka. Svarīgi ir saglabāt speciālistus visos reģionos, kamēr lielākā daļa nav devušies labākas dzīves meklējumos pāri robežai. Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors Aldis Labinskis atzīst, ka Latvijas izglītības iestāžu vadītāji nepauž nepārprotamu atbalstu gaidāmajai reformai. Viss ir jāizvērtē rūpīgāk. Aizkraukles skolā nebūt nav lielākās algas, bet “cietā” alga tomēr nav pats labākais risinājums. Skolās ir mācību priekšmeti, kuros skolotāji nav noslogoti, bet dažos tā nav. Piemēram, mākslā vai mūzikā. Strīdīga ir iecere neļaut skolotājam pārsniegt noteikto stundu skaitu, jo var gadīties, ka konkrētu mācību priekšmetu skolā nav, kas māca. Grūti teikt, kādus pārsteigumus algu jautājumā varēs sagaidīt jaunajā mācību gadā, bet skolotājiem ir jābūt gataviem atkal piemēroties — mūžu dzīvo, mūžu mācies.
