Vienalga, ko man saka, Es projām aizeju.
Vienalga, ko man saka,
Es projām aizeju
Pa mazu meža taku
Un saulei uzsmaidu.
Vēl pieskaros pie bērza,
Cik koši balta tāss!
Bet blakus priedes stumbrā
Kā dzintars sveķi lās.
Es priecājos par sauli,
Par dienu, kas vēl man,
Kā spulgo meža ezers
Un putnu balsis skan.
Vienalga, ko man saka,
Mans prieks ir jūsu prieks,
Un tas nekādā ziņā
Nav maziņš, maziņš nieks.
