“Balva ir gandarījums par manu ikdienas darbu, prieks, ka to novērtē, taču visvairāk tā ir atbildība — turpmāk jāstrādā vēl labāk,” par “Hansabankas” piešķirto Gada balvu teic Aizkraukles 1. vidusskolas direktore, matemātikas skolotāja Ira Bakuļina.
“Balva ir gandarījums par manu ikdienas darbu, prieks, ka to novērtē, taču visvairāk tā ir atbildība — turpmāk jāstrādā vēl labāk,” par “Hansabankas” piešķirto Gada balvu teic Aizkraukles 1. vidusskolas direktore, matemātikas skolotāja Ira Bakuļina.
Spēlē “skolu” Ira Bakuļina beigusi Dobeles
2. vidusskolu un jau skolas laikā zināja, ka būs skolotāja: “Bērnībā rotaļājoties bieži spēlējām “skolu”, man patika būt skolotājai. Klases audzinātāja, matemātikas skolotāja, bija pirmā, kas mani mudināja izvēlēties šo profesiju. Viņa bieži sacīja, ka man būs jāturpina viņas iesāktais. Tolaik skolotāja profesija bija viena no prestižākajām.” Skolotājas iecere gan piepildījusies tikai daļēji — Ira Bakuļina izvēlējās skolotājas profesiju, bet dzimtajā skolā neatgriezās. 1979. gadā Iras kundze sāka strādāt Aizkraukles arodvidusskolā par matemātikas un fizikas skolotāju, no 1992. gada māca bērnus Aizkraukles 1. vidusskolā un ceturto gadu paralēli skolotājas darbam ir arī skolas direktore.
Profesiju nemainītu
Kaut gan šobrīd skolotājas profesija nav prestižāko un labāk atalgoto vidū, Iras kundze teic, ka nekad nav nožēlojusi savu izvēli un nevar sevi iedomāties strādājam citā jomā: “Darba gadu laikā daudz kas ir mainījies — bērni kļuvuši brīvāki, atklātāki, bez aizspriedumiem, tomēr viņos joprojām ir gan zinātkāre, gan interese par mācībām. Dzīves apstākļi un sociālā situācija valstī ietekmē vecāku attieksmi pret skolu un skolotājiem. Vecākiem ir arvien mazāk laika, ko pavadīt ar bērniem, taču šīs attiecības skola nevar aizstāt. Mūsdienās ļoti daudz runājam par skolēnu tiesībām, bet pavisam maz — par viņu pienākumiem.”
Jābūt pacietīgam
Jautāju, kādas ir skolotājam nepieciešamās īpašības? “Vissvarīgākais — mīlēt bērnus, spēt viņus saprast un būt pacietīgam. Skolotājam jābūt tādam ne tikai savā priekšmetā, bet jāpalīdz ar padomu arī citos jautājumos un situācijās,” ir pārliecināta Ira Bakuļina. Skolotāja darbā vislielākais gandarījums ir tad, kad skolēnu acis mirdz par panākumiem, sasniegumiem un veiksmi mācībās, sacensībās un olimpiādēs: “Es priecājos kopā ar viņiem. Gan par to, ka esmu pratusi iemācīt, gan par to, ka bērni ir priecīgi. Gandarījums ir arī tajos brīžos, kad satieku bijušos audzēkņus un redzu, ko viņi sasnieguši. Viņi vienmēr ar labu atceras skolu un skolotājus.
