Ir dzīve brīnums? Protams.
Ir dzīve brīnums? Protams. Kāda runa —
Smeldz dienā sirds un naktī salst pēc suņa,
Bet pilskalnā zem dižozola veca
Stāv sirmais Krīvs pie karavīra pleca
Un noraugās, kā kroplis ziemas salā
Vairs svētkus nesvin savā žurkas alā,
Un, piekusuši bezgalīgi gavēt,
Aizbēg bērni svešus dārzus ravēt.
Kā dvēsele drūp dzirnu ratam sausam
Un atmiņai, un senču upurkausam,
Bet barikāžu ugunskuru pelni
Pārvēršas par stikla kalnu melnu.
Ir dzīve brīnums. Liekulības jūrā
Dzimst bezcerība neticībai pūrā,
Vien mīlestība bruģakmeņa mutē,
Vēl gaišo prātu sirdsapziņu stutē.
Ir dzīve brīnums? Protams. Kāda runa!
