Nesen avīzē “Staburags” lasīju Kaspara Ēveļa rakstu par viesnīcas “Pērse” pārdošanu. Šāda rajona padomes izrīkošanās tiešām ir aizdomīga, tāpēc man radās vēl daži jautājumi.
Nesen avīzē “Staburags” lasīju Kaspara Ēveļa rakstu par viesnīcas “Pērse” pārdošanu. Šāda rajona padomes izrīkošanās tiešām ir aizdomīga, tāpēc man radās vēl daži jautājumi.
Kāpēc Keiša kungs brīnās un dusmojas, ka tik daudz cilvēku iebilst pret steigu viesnīcas privatizācijā? Rajona padomei viesnīca pieder jau kopš uzcelšanas, un, ja tā tiešām strādā tik slikti, radot tikai zaudējumus vai pārāk mazu peļņu, tad kāpēc par to nejūtas vainīga arī rajona padome? Kas no rajona vadības ir vainīgs pie tā, ka viesnīcas ēka ir tik nolaista? Vai tad tikai KUK kolektīvam par to jāatbild?
Interesanti, ka tikai Jelgavas firmas “Bomis” parādīšanās rajona padomes vadībai viesa skaidrību, ka nu viesnīca steidzami jāpārdod un jāmeklē piecas kombinācijas, lai varētu to ļaut privatizēt. Kāpēc gan tā? Keiša kungs savā atbildē raksta, ka rajona padome, pārdodot kādu no saviem rajona padomes funkciju veikšanai nevajadzīgiem īpašumiem, veic darbības ar kapitāla daļām un iegūtos līdzekļus iegulda visam rajonam vitāli svarīgos objektos: slimnīcā, sociālās aprūpes centrā, bērnunamā, internātskolā, vienotā informācijas tīklā u. c. Vai tiešām viņi rajona padomes naudu izlieto tik cēliem mērķiem? Interesanti zināt, kāpēc tad pārdotā dzelzceļa nauda ir iztērēta rajona padomes ēkas logu nomaiņai, kā arī par to iegādātas jaunas automašīnas Keiša un Libeka kungam? Vai tas ir saprātīgi, ja labi zināms, ka rajona padome ir likvidācijas priekšvakarā? Kur paliktu nauda no viesnīcas pārdošanas — to var tikai minēt un tā arī neuzminēt.
Man ļoti patika Keiša kunga doma, ka reformu laikā vienmēr vieglāk pievākt to, kas pieder visiem rajona iedzīvotājiem. Patiešām — šāda pieredze mūsu rajonā ir, kad “Vārpas” īpašums, kas piederēja visiem rajona iedzīvotājiem, reformu gaitā nokļuva dažu cilvēku veidotās organizācijas īpašumā. Starp citu, organizācijas sastāvā ir arī Keiša kungs, un jau desmit gadu organizāciju uztur no rajona padomes līdzekļiem.
“Staburaga” redakcijai patiešām būtu vērīgāk jāseko rajona padomes darbībai, lai gaidāmo reformu noskaņās kāds atkal “neuzvārītos”. Droši vien lietderīgi būtu papētīt līdzšinējās privatizācijas lietas un iepirkumu komisijas darbu rajona padomē, varbūt atkal iznāks kāds “pasūtījuma raksts”, jo ne velti rajona padomes ēkā valda tāds satraukums!
“Staburaga” lasītāja
