Lai atvieglotu komunikāciju ar iedzīvotājiem, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs turpmāk piedāvās rīkot virtuālas pieņemšanas, izmantojot tiešsaistes saziņas datorprogrammu “Skype”. Šo videozvanu mērķis ir padarīt ikdienu ērtāku gan cēsniekiem ārzemēs, gan tiem, kuri ikdienā strādā vai dzīvo citur, taču vēlas noskaidrot sev interesējošus jautājumus par Cēsu novada attīstību un iespējām. Šo jauninājumu neuzskata par milzīgu inovāciju, bet par normālu komunikācijas soli. Teicami! Lūk, tādai jābūt sadarbībai ar savu iedzīvotāju. Galvenais atslēgvārds ir — komunikācija! Un dažādos veidos!
No sociālajiem tīkliem visvairāk pašvaldību Latvijā ir atrodamas mikroblogošanas vietnē “Twitter”, atklāj “Latvijas e-indeksa” pētījums, kas veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. 2014. gadā “Twitter” bija atrodamas 78 pašvaldības, pagājušajā gadā to skaits palielinājies līdz 90. Otrs populārākais sociālais tīkls ir “Facebook”, kur atrodamas 76 pašvaldības. Vēl gadu iepriekš šajā sociālajā tīklā varēja sazināties ar 54 pašvaldībām. Savukārt “Youtube” tīklā ir 54 pašvaldības, un šis skaits pieaudzis par 20 pašvaldībām kopš 2014. gada.
Vai Latvijas publiskā pārvalde ir gatava izmantot priekšrocības, ko sniedz viens no pasaulē lielākajiem interneta datu pārraides ātrumiem? Atbilde ir nevienprātīga. Ja, piemēram, Rīgas mērs Nils Ušakovs un galvaspilsētas dome ir aktīva sociālajos tīklos, atbild arī uz asiem jautājumiem, tad, piemēram Aizkraukles novada domes dzīve ir rimtāka. Reiz uz manu repliku “Twitter” reakcijas nebija. Šķiet, komunikācijas trūkumu ar iedzīvotājiem nevar pārmest Aizkraukles mēram Leonam Līdumam, viņš ir gan
“Twitter” kontā, draugiem.lv, gan facebook.com. Izmanto sociālos profilus, lai popularizētu savas karjeras panākumus un lepotos ar aizkraukliešu sasniegumiem. Diskusiju ar iedzīvotājiem gan nav! Iespējams, lauku cilvēki nav tik progresīvi. Vai arī pilsētas mērs ir vieglāk sastopams.
Diskusijās aktīvāka, manuprāt, ir Pļaviņu novada dome, bet reiz tās komunikācijas eksperts nodemonstrēja piemēru, kā nevajag darīt. Viss sākās ar domes informāciju par lāpu gājienu. Tajā bija neprecīzi norādīts skolas nosaukums, uz ko uzmanību vērsa “Twitter” lietotāja Sabīne Auziņa. @plavinupilseta atbildēja, ka “informācijas vadības speciālists parakstījis dokumentu, kas aizliedz atbildēt tvītotājiem! Varēsiet jautāt Pļaviņu pilsētai, ko gribat, uz to netiks atbildēts!” — tā nu jau izdzēstā ierakstā atbildēja pašvaldība.
