LTV raidījums “De facto” nupat publiskoja pašvaldības uzņēmuma “Jelgavas poliklīnika” valdes locekles Annas Zīvertes vērienīgo dzīvesveidu, izšķērdējot to, kas viņai nepieder. Var apbrīnot bezkaunību, par nodokļu maksātāju naudu apmeklējot ārvalstu pilsētas, tērējot naudu dārgos restorānos, pērkot pannu gliemežu pagatavošanai, vīnu un sieru dokumentos nosaucot par “siltuma kompresi un attīstošu rotaļlietu”, deguna un ausu apmatojuma noņēmēju — par katlu. Jelgavas poliklīnika divu gadu laikā reprezentācijai iztērējusi 49,8 tūkstošus eiro.
Savukārt Jelgavas autobusu parkā valdes locekļa Pētera Salkazanova vadībā 18 lietotu autobusu pēdējo divu gadu laikā ir remontēti par gandrīz 300 tūkstošiem latu, bet pēc tam, nerīkojot izsoli, pārdoti par nieka 33 tūkstošiem latu. Kam — saviem uzņēmumiem vai draugiem?
Valsts kontrole revīzijā Jelgavas novada pašvaldības uzņēmumos konstatējusi vairāk nekā 8,7 miljonus latu nelietderīgu izlietojumu, tajā skaitā arī nelikumīgas prēmijas un piemaksas, iepirkumu procedūras neievērošanu. Arī mūspusē dzirdēts par negodīgiem iepirkumiem, kad savējo firmām pašvaldības darbinieki “pačukst” konkurentu piedāvāto cenu un uzvar vieni un tie paši.
Abiem darboņiem pašvaldības vadība piemērojusi smieklīgu sodu — rājienu un samazinājusi algu trijiem mēnešiem par 10%. Saeimas Publisko izdevumu komisija gan ir aicinājusi Jelgavas pašvaldību stingrāk izvērtēt šo amatpersonu atbildību. Spriests arī par to, ka stingrākam jābūt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam, kā arī nevajadzētu atļaut pašvaldībām pašām izvēlēties zvērinātus revidentus, kuriem tā samaksā.
“De facto” publiskoja arī naudas izšķērdēšanas gadījumus Ogres novada domē — pašvaldības pasūtījumus saņem deputātu ģimenes locekļu uzņēmumi un partijas biedri.
Daļā pašvaldību draugu, paziņu, partijas biedru, noderīgo cilvēku loks ir tik liels un ciešs, ka, citam citu piesedzot, viņu kabatās ieplūst prāva daļa nodokļu maksātāju naudas. Valsts kontroles revīzijas ir svētīgas un tumšos darījumus atmaskojošas, un kārta pienāks arī mūspuses novadu pašvaldībām. Pret naudas šķērdēšanu ir “zāles” — stingra kontrole, bargāki likumi un sodi.
