Par neparastāko pārsteigumu savā saimniecībā attēlus e—pastā atsūtījis neretietis Jānis. Tas gan nav ne vāzē liekams, ne ēdams, bet interesants gan.
Pirms deviņiem gadiem, kad neretieša Jāņa saimniecībā izraka dīķi, ģimene nolēma to izdaiļot, tāpēc iestādīja tajā dzeltenās ūdensrozes jeb lēpes. Lēpēm tur patika, un tās auga griezdamās. Saimnieki vien nesaprata, kāpēc neiesakņojas parastās ūdensrozes. Atbilde rasta šovasar, kad karstuma dēļ dīķis gandrīz izsusēja. Kādu dienu saimniece peldoties ar kājām dīķa dibenā sataustīja it kā caurules galu, it kā pagali. Kad viņa sataustīto priekšmetu izvilka, gluži vai satrūkās. Pirmajā acu uzmetienā izskatījās pēc milzu čūskas. Izrādās, tās bija lēpju saknes, kas deviņu gadu laikā bija pārņēmušas visu dīķa dibenu. Iznāca kā sakāmvārdā: iedod velnam mazo pirkstiņu, un viņš tev paņems visu roku. Tagad dīķis atbrīvots no “iekarotājām”. Viegli gan tas nebija, palīgā vajadzēja ņemt gan lauzni, gan lāpstu.
