Man aizvadītā nedēļa bijusi ļoti darbīga, labiem un ne tik iepriecinošiem notikumiem pārpildīta.
Mani uztrauc valdības plāni no 2016. gada palielināt Latvijas lauksaimniecības zemes kadastrālo vērtību. Saistībā ar šo plānu mūsu novadam zemes kadastrālā vērtība palielinās par apmēram 30 procentiem. Lai zemniekiem nebūtu tik liels trieciens, valdība iecerējusi pieņemt arī noteikumus, ka nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums līdz 2020. gadam nepārsniegs 20 procentu, bet — tas attieksies uz lauksaimniecības zemi, kura lielāka par trijiem hektāriem. Kāds no Rīgas ierēdņiem ir izdomājis, ka tas zemesgabals, kas ir mazāks par trijiem hektāriem, neatbilst klasiskai lauksaimnieciskās ražošanas zemei un vairumā gadījumu ir paredzēts retinātai apbūvei.
Gribētos, lai ierēdnis, kurš lemj lauksaimniecībai svarīgus jautājumus, pieceļas no sava krēsla un atbrauc uz laukiem! Esmu nolīdis līdumus un divus kārkliem aizaugušus laukus, kuri katrs ir mazāki par šiem trim hektāriem, pārvērtis par lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Esmu izcirtis krūmus, novācis zarus, apstrādājis šo zemi, bet par to mani vēl it kā sodīs, jo, redz, kādam šķiet, ka tik mazs pleķītis ir domāts tikai apbūvei. Laukos nelielu lauku saimniecību īpašnieki apstrādā katru zemes stūrīti, un dažs no tiem nepārsniedz pat pushektāra platību, bet tur pļauj sienu, sēj graudus. Tur ražo!
Pirms vēlēšanām partijas solīja, ka pamatnodokļus nepalielinās, taču tie atkal ir bijuši tikai vārdi, jo zemes kadastrālās vērtības palielināšana būtiski palielinās nekustamā īpašuma nodokli. Pēc šī likumprojekta nākamgad Secē zemes bāzes vērtība būs 948 eiro par hektāru, aprēķināju, ka par 8 hektāru lielu lauku maksāšu 112 eiro nodokli, un tas ir būtisks palielinājums. Lai gan zemnieki izteikuši protestu, domāju, likumprojektu pieņems, un cilvēki laukos tāpat turpinās strādāt, galvu nepacēluši, lai nestu smago nodokļu slogu.
Visu rakstu lasiet 25. augusta numurā.
