“Tu nesteidzies priekšlaikus pensionēties, gan līdz oktobrim, kad ir vēlēšanas, politiķi vēl izdomās kādus labumus,” tā manu paziņu pamācījusi kolēģe, kad viņa veselības dēļ grasījusies drīzāk doties atpūtā. Jāatzīst, ka viņa nav bijusi pārāk tālu no patiesības. Šķiet, mūsu politiķi ir kā putni, kuri reizi četros gados — pirms vēlēšanām — nolaižas tuvāk zemei un tikai tad ierauga, kā dzīvo liela daļa pensionāru un invalīdu. Un tad sākas mīlestības šovs — kurš vairāk un labāk apsolīs. Naivāks vēlētājs jau uz to var uzķerties — viņam šķiet, ka tā ir dāvana, taču ar budžeta naudu apmaksātais ir tālu no dāvanas statusa.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nesen pabeidza pētījumu par Latvijas pensiju sistēmu. Nez kāpēc šāds pētījums jāveic kādai organizācijai, domāju, tam jau tāpat būtu jābūt zināmam Labklājības ministrijai. Taču vieglāk ir pievērt acis un izlikties, ka viss ir kārtībā, jo atzinums nav pārāk iepriecinošs. OECD ieteikusi ievērojami palielināt minimālo pensiju. Vidēji OECD valstīs pamata pensija sasniedz 20% no vidējā atalgojuma valstī, Latvijā — tikai 8%. 200—300 eiro apmērā pensijas saņem 48,2% senioru, 100—200 eiro — 6,6%, bet 5,1% senioru pensijas ir pat zem 100 eiro!
Pēdējā laikā politiķi aktualizējuši atraitņu pensiju jautājumu. Saeimas deputāti noraidīja Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu grozīt pensiju likumu, ļaujot pensionāriem saņemt 50 procentu no mirušā laulātā pensijas kapitāla, taču atraitņu pensiju ideja palikusi spēkā. Jau šonedēļ Saeimā pulcēsies darba grupa, lai spriestu par izmaiņām pensiju likumā, arī par precīzu atraitņu pensiju variantu. Visnotaļ patīkama ziņa, taču pagaidām gan tā ir tikai runu līmenī. Finanšu ministrija pagaidām skeptiski raugās uz jebkuru no šiem priekšlikumiem. Budžetam tas varot būt pārāk liels slogs. Taču līdz oktobrim vēl pusgads. Galvenais ledus pensionāru problēmu jūrā jau sakustējies.
