Valsts meža dienesta lēmumu par mēnesi pagarināt mežacūku medību termiņu Aizkraukles rajona mednieku kolektīvu vadītāji vērtē lielākoties negatīvi.
Valsts meža dienesta lēmumu par mēnesi pagarināt mežacūku medību termiņu Aizkraukles rajona mednieku kolektīvu vadītāji vērtē lielākoties negatīvi. Galvenais šāda lēmuma pretarguments — mežacūku mātītes jau ir grūsnas.
Daudzeses pagasta mednieku kolektīva “Daudzeva Ozolnieki” vadītājs Valdis Puida uzskata, ka mežacūku medību termiņa pagarināšana nebija vajadzīga.
— Mežacūku mātītes jau gaida mazuļus. Dzinēju medībās ir liela varbūtība nošaut cūkumāti. Tas būtu ievērojams zaudējums, turklāt to darīt ir ļoti neētiski, — saka Puidas kungs. — Mūsu kolektīvā neizlietotas ir tikai desmit procentu mežacūku nomedīšanas atļauju. Tas nav daudz. Domāju, medību termiņa pagarinājumu panākušas prominentas personas, kuras nav varējušas kaut ko nomedīt. Šādi rīkojoties, mežā varam kļūt par vienas dienas saimniekiem. Turklāt man nav saprotams, kāpēc pirms vairākiem gadiem perēšanas laikā aizliedza sloku medības, bet tagad atļauj medīt daudz lielākus dzīvniekus, kad viņi gaida mazuļus?
Līdzīgi domā arī mednieku kluba “Rags” vadītājs Jānis Caune no Vietalvas pagasta:
— Uzskatu, ka mežacūku medību termiņa pagarināšana ir nelietderīga. Dzīvniekus lieki traucēs nepiemērotā laikā. Turklāt šobrīd grūsnas ir ne tikai mežacūku, bet gandrīz visu dzīvnieku mātītes. Dzīvnieki mīt biezokņos, un viņus traucēt nedrīkst. Mežacūku medību sezona ir pietiekami gara, un jau laikus varēja nošaut paredzēto dzīvnieku skaitu. Pagarinājuma laikā būtu pieļaujamas medības tikai no medību tornīšiem. Tad mežacūku mātītes varēs pasargāt.
Ļoti kategoriski pret medību termiņa pagarināšanu ir noskaņots mednieku un makšķernieku biedrības “Sērene” vadītājs Aivars Strazdiņš:
— Tas ir ļoti nepareizs lēmums. Kā var atļaut trenkāt grūsnās mežacūkas visu februāri, ja jau martā viņām dzims mazuļi? Laikus vajadzēja rīkot gaides medības. Noteikti ir lieli kolektīvi, kuri paļāvās tikai uz ziemu, gaidīja sniegu un nemedīja. Tie arī panāca šādu lēmumu. Esam nomedījuši lielāko daļu no atļautā mežacūku daudzuma. Dzinēju medības noteikti nerīkosim. Ja arī medīsim, tad tikai uz gaidi, lai netrenkātu dzīvniekus. Turklāt, medījot uz gaidi, var izvēlēties, kuru dzīvnieku šaut. Tā varēs pasargāt mežacūku mātītes.
Mednieku kolektīva “Dižmednis”, kurš darbojas Kokneses mežniecības teritorijā, vadītāja Harija Penava vērtējums ir atšķirīgs:
— Mūsu kolektīvā arī lielākā daļa mežacūku jau nomedītas, taču noteikti daudzviet tā nav. Īpaši tur, kur mednieki saimnieko lielākos meža masīvos. Šādās vietās bez lenkšanas nomedīt mežacūkas ir ļoti sarežģīti. Savukārt, ja nav sniega, ielenkt nevar, un, domāju, ir vietas, kur šie dzīvnieki nav medīti gandrīz nemaz. Līdz ar to pavasarī gaidāmi plaši lauksaimniecības kultūru postījumi. Tāpēc medību termiņa pagarināšanu atbalstu. Tomēr, medījot februārī, medniekiem jārīkojas gudri. Ja sasnigs, rūpīgi jāpēta pēdas. Pēc tām var noteikt, kurā vietā ir sivēni, divus gadus veci dzīvnieki, bet kur — sivēnmātes. Tā var izvairīties no sivēnmāšu traucēšanas. Turklāt parasti mežacūku medībās, ejot pa pēdām, mastu dzen viens cilvēks. Līdz ar to netiek traucēti dzīvnieki lielās meža platībās.
Viņam piekrīt arī mednieku kluba “Ērberģe” vadītājs Zigurds Karols:
— Vajag pagarināt mežacūku medību termiņu. Šobrīd pareizi dara tie, kuri nedzenā dzīvniekus lielos meža masīvos un nemedī, bet gaida sniegu, kad varēs dzīvniekus ielenkt nelielos biezokņos. Protams, mednieki nedrīkst rīkoties neētiski un šaut mežacūku mātītes. “Ērberģes” kolektīvam nenomedīta ir apmēram trešā daļa no atļautā mežacūku daudzuma. Mūsu medību platības ir lielajos meža masīvos, kuros bez sniega ielenkt dzīvniekus nav iespējams.
