Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, juridisko zinātņu doktors: (..) likuma grozījumi sniegtu deputātiem nevis parlamentārās kontroles, bet gan tiesu varas funkcijas, kas nav pieļaujams.
Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, juridisko zinātņu doktors:
“(..) likuma grozījumi sniegtu deputātiem nevis parlamentārās kontroles, bet gan tiesu varas funkcijas, kas nav pieļaujams. Šāda veida politiķu funkciju paplašināšana, zinot, ka nāk klāt vēl arī neskaidras pilnvarotās personas, ir nopietna iejaukšanās drošības iestāžu darbā. Jo vairāk šādu tiesību, jo vairāk šādu informāciju var izmantot politiskiem mērķiem.”
Jānis Maizītis, Latvijas Republikas Ģenerālprokurors:
“Kur tad paliek robeža starp prokuratūras kontroli un parlamentāro uzraudzību, jo virzītie grozījumi likumā liecina, ka saturs, apjoms un uzdevums abos gadījumos ir viens un tas pats — pārbaudīt veikto pasākumu likumību un pamatojamību. Līdz ar to nav skaidrs, kurš ar ko nodarbosies un kurš par ko atbild, kā arī kāda var būt tālākā parlamenta pilnvarotās personas rīcība, konstatējot pārkāpumu.”
Aigars Freimanis, sociologs, sabiedriskās domas pētījumu firmas “Latvijas fakti” vadītājs:
“Ja likumu grozījumi nonāks līdz referendumam, sabiedriskajā domā vairs netiks analizēta tikai šī lieta. Pieļauju, ka parādīsies papildu argumenti, kas būs tālu no referenduma pamatjautājuma. Noteikti būs mēģinājums izvētīt pagājušās Saeimas vēlēšanas un paust attieksmi pret valdošo partiju veidoto koalīciju. Pieļauju, ka referendumā tas varētu būt protesta balsojums.”
Gunārs Kusiņš, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs:
“Likumdevēja tiesības saskaņā ar Satversmi pieder Saeimai un tautai. To abu viedoklis var arī atšķirties. Šajā gadījumā Satversme paredz, ka galīgā jautājuma izlemšana tiek atstāta tautas ziņā un nobalsošanā pieņemtais lēmums būs ar augstāku leģitimitāti.
