Neticu, ka ar saukļiem un sodiem kaut ko varēs panākt. Ko no tāda dedzinātāja paņemsi? Dažs, iespējams, priecāsies par nokļūšanu cietumā, jo būs siltumā un pabarots.
Neticu, ka ar saukļiem un sodiem kaut ko varēs panākt. Ko no tāda dedzinātāja paņemsi? Dažs, iespējams, priecāsies par nokļūšanu cietumā, jo būs siltumā un pabarots. Tie, kuri var naudassodu samaksāt, jau nededzina.
Lai arī Černobiļas atomelektrostacijas avāriju atcerējāmies vairāk kā pirms nedēļas, šis, manuprāt, joprojām ir aktuālākais jautājums, kurš satrauc cilvēkus, jo tas saistīts ar mūsu drošību.
Pēdējie pētījumi rāda, ka šajā
nelaimē tomēr vainojamas nepilnīgās reaktora konstrukcijas un bez vainas nav bijis apkalpojošais personāls. Šādi komentāri izskanēja arī Krievijas televīzijā, kuru nereti skatos. Lai arī precīzi nevar noteikt, kā tas viss ietekmējis Latviju, vistiešāk nelaime skāra tos 6000 Latvijas iedzīvotāju, kuri devās likvidēt avārijas sekas. Diemžēl daļa no viņiem šobrīd vairs nav mūsu vidū.
Šis jautājums ir aktuāls arī tāpēc, ka šobrīd apsver jaunas atomelekrostacijas būvi Lietuvā un arī Latvija šajā projektā domā piedalīties. No vienas puses, šāda stacija ir bīstama, bet, ja tā padomā — kas tad ir pilnībā drošs? Mūsdienu tehnoloģijas ir ļoti attīstītas, turklāt Eiropas Savienības normas ir īpaši stingras, tā ka, domāju, ir iespējams uzbūvēt relatīvi drošu staciju. Vēl jau paies desmit un vairāk gadu, līdz to visu izpētīs un saskaņos. Šajā laikā tehnoloģijas būs vēl vairāk attīstījušās un kļuvušas drošākas.
Visvairāk jādomā par izstrādātās kodoldegvielas atlikumu apsaimniekošanu un glabāšanu. Iedzīvotāji uztraucas, ka plāno būvēt bīstamo atkritumu kapsētu blakus Ignalinai, un tas ir tuvu Latvijas robežai. Tomēr jau tagad šie atkritumi konteineros turpat vien glabājas. Tas ir vēl bīstamāk. Es atbalstu kārtīgas novietnes būvi, jo kodoldegvielas atkritumu sabrukšana ilgst pat vairākus simtus gadu.
Domājot par šo plānoto būvi
— nav jau mums daudz citu alternatīvu, jo kodolenerģija ir vislētākais enerģijas veids. Piemēram, dažas dabasgāzes krātuves Krievijā vēl nav atklātas, tomēr prognozes ir tādas, ka tās pietiks kādiem gadiem 30. Tas tiešām ir maz. Mūsu mazbērnus šī problēma skars vistiešākajā veidā. Cilvēki pārmet “Latvijas gāzei”, ka tā domā tikai par peļņu, bet tarifus taču paaugstina saistībā ar cenu izmaiņām par gāzes piegādi no Krievijas. Turklāt milzīgas summas tiek ieguldītas Inčukalna gāzes krātuvē, kura ir jāmodernizē atbilstoši stingrām prasībām, lai mēs būtu drošībā. Pateicoties šai krātuvei, Latvijas iedzīvotāji nav jutuši gāzes piegādes pārtraukumu.
Domāju, ka līdz ar tarifu pieaugumu interese par dabasgāzi apsīks, tomēr nekā. Pēdējos gados esam strauji attīstījuši gāzes piegādi Koknesē un Aizkrauklē, ne tikai rūpnieciskajos objektos, bet arī individuālajās mājās. Nopietns projekts tagad top arī Bebru pagastā, kur gāzi pieslēgsim tehnikumam, internātpamatskolas ēkai un arī vairākām privātmājām.
Diemžēl bēdīgākā situācijā ir
Daugavas kreisā krasta pašvaldības, jo, lai gāzesvadu “dabūtu pār upei”, vajadzīga pārāk liela nauda. Cilvēkiem joprojām piedāvā izmantot tikai sašķidrināto jeb propāna gāzi. Struktūra, kura to piegādā, ir atdalījusies no “Latvijas gāzes”. Pēc pieredzes zinu, ka no ekspluatācijas un drošības viedokļa lietot propāna gāzi ir krietni sarežģītāk un bīstamāk nekā dabasgāzi. Cilvēki paši pērk un mājās pievieno šos balonus, bet nav neviena, kurš pārbaudītu, cik tas ir droši. Nav kontroles. Pirms kāda laika notikušais sprādziens Rīgā, Maskavas ielā, nekādu mācību nav devis.
To pierādīja arī nesenais gadījums lielveikalā “Beta” Aizkrauklē. Nevienam nezinot un nesaskaņojot, firma no Daugavpils pie veikala ieraka gāzes cisternu, kuru piepildīja ar gāzi un apkurināja veikalu. Neviens arī nezina, vai šādai būvei ir projekts un kurš to ekspluatē. Rezultāts bija tāds, ka šajā objektā atvienojās caurule un notika gāzes noplūde. Tracis bija liels, jo atbildīgā jau nebija. Beigās Daugavpils firma avāriju likvidēja, bet kas būs tālāk? Aizgāju apskatīt šo būvi, jo man kā speciālistam tas interesē, un redzēju, ka tā neatbilst visām normām. Tāds pats objekts ir Pļaviņās, pie SIA “Rifs” jaunuzceltā veikala Daugavas ielā. Kontroles nekādas.
Rietumnieki, piemēram, uzskata, ka izmantot sašķidrināto gāzi kā kurināmo ir barbarisms. Daudzās valstīs šo gāzi izmanto dažādos ķīmiskos procesos. Kurināmā ieguvei Zviedrijā audzē kārklus un gatavo šķeldu. Mums arī būtu no kā ražot šķeldu un pagaidām pat speciāli audzēt neko nevajadzētu, bet koksnes atkritumu pārstrāde Latvijā vēl ir “bērnu autiņos”.
Viena no lielākajām Latvijas
nelaimēm pavasarī ir kūlas dedzināšana. Saprotu tos cilvēkus, kuriem ir lielas zemes platības, jo liela daļa no viņiem nav spējīgi to visu apkopt. Lauku īpašniekiem gan ieteica pārdot sienu, bet, izrādās, nevienam tas nav vajadzīgs. Pats par to pārliecinājos. Pat nopļautu sienu ar lūgšanos neņem pretī.
Ir jau tādi, kuriem kūlas dedzināšana ir kā izklaide, lai pēc tam no malas paskatītos, kas notiks, nepadomājot, ka tādējādi var izdegt simtiem hektāru. Cilvēki pērno zāli dedzinājuši vienmēr, bet agrāk šo procesu vairāk uzmanīja.
Neticu, ka ar saukļiem un sodiem kaut ko varēs panākt. Ko no tāda dedzinātāja paņemsi? Dažs, iespējams, priecāsies par nokļūšanu cietumā, jo būs siltumā un pabarots. Tie, kuri var naudassodu samaksāt, jau nededzina.
Pagājušajā nedēļā arī Somija,
Portugāle un Spānija paziņoja, ka atver savu darba tirgu viesstrādniekiem. Mūsu tautsaimniecībai par labu tas noteikti nenāks. Jau tagad daudzās nozarēs Latvijā trūkst darbaspēka. Turklāt tie, kuri jau agrāk nevēlējās strādāt, to nedarīs arī tagad.
Tuvojas viens no nozīmīgā
kajiem notikumiem Latvijā — pasaules hokeja čempionāts. Gaidu to ar nepacietību, jo arī mans mazdēls spēlē hokeju, gan tepat Aizkrauklē. Es arī biju viens no tiem, kurš neticēja, ka lielo sporta halli Rīgā pabeigs laikā, jo tur raibi gāja. Neticamais tomēr ir noticis. Mazdēls tur bija divas reizes, un viņš ir sajūsmā par šo celtni. Tikai žēl, ka čempionāta spēles klātienē gan neredzēsim, jo biļetes mums ir par dārgu. Labi, ka valdība radusi iespēju daļai skolēnu piešķirt brīvbiļetes uz šo pasākumu. Hokeja čempionāts ir ļoti nozīmīgs notikums. Domāju, ka desmit Ārlietu ministrijas plānu nespēs tā popularizēt Latviju pasaulē kā viens šis čempionāts. Ļoti daudzi skatīsies hokeja spēles un noteikti arī interesēsies, kur ir tāda Latvija.
