Einara Repšes jaunie laiki ved līdzi vienu skandālu pēc otra. Arī pagājusī nedēļa nebija izņēmums. Vairākām amatpersonām nācās mainīt darbu, sniegt nepatīkamus paskaidrojumus par to, kā un kur tērēta nodokļu maksātāju nauda.
Einara Repšes jaunie laiki ved līdzi vienu skandālu pēc otra. Arī pagājusī nedēļa nebija izņēmums. Vairākām amatpersonām nācās mainīt darbu, sniegt nepatīkamus paskaidrojumus par to, kā un kur tērēta nodokļu maksātāju nauda.
Diemžēl šie skandāli nav tikai mantojums no iepriekšējās valdības, kura, kā apgalvo Repšes piekritēji, bija korumpētu ierēdņu bariņš. Izrādās, arī Repšes komandā ir cilvēki, kuru pagātnē ir pa kādam notikumam, ko labāk noslēpt no sabiedrības.
Pagājušās nedēļas lielākā skandāla galvenā persona — veselības ministrs Jānis Auders. Viņš, izrādās, krāpis ne tikai pacientus, bet arī valsti. Auders no pacientes par operāciju iekasējis pustūkstoti latu, lai gan par šo operāciju jau samaksājusi slimokase.
Ārsti, kuri par saviem pakalpojumiem vēlas saņemt īpašu atlīdzību Rīgā ir normāla parādība. Arī paši mediķi atzīst, ka viņu vidū ir amata brāļi, kuri no pacienta, kas cīnās par dzīvību, gatavi noplēst deviņas ādas. Nu šādās izdarībās pieķerts nozares augstākais ierēdnis. Viņš nācis no partijas, kura vēl pavisam nesen sludināja –– galvenais ir cīņa pret cilvēkiem, kuri apzog citus un valsti.
Vainīgajam vajadzētu atkāpties no amata, taču Auders par šādu soli pat nedomā. Arī Repšes rīcība ir nesaprotama. Tā vietā, lai vienā mirklī tiktu vaļā no blēža, viņš sola Audera rīcību papētīt sīkāk, vairāk uztraucoties par to, ka veselības ministra vajadzībām iegādāts lepns limuzīns. To bez konkursa nopirkusi Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra. Vai tāda premjera piesardzība ir tikai mēģinājums saglabāt valdības stabilitāti vai arī palīdzīga roka “nelaimē” nokļuvušajam, rādīs laiks. Lai kā šis skandāls beigtos, vairs nav pārliecības, ka esam ievēlējuši valdību, kura patiesi nopietni cīnīsies pret korupciju.
Pagājušajā nedēļā bija vēl kāds interesants, ar nesenā pagātnē lielu naudas skandālu saistīts notikums. Par valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes locekli nule iecelts Juris Eikmanis, kurš bijis šī uzņēmuma pilnvarnieks laikā, kad notika skandalozais triju miljonu darījums. Speciālisti atzīst, ka teorētiski šajā skandālā līdzvainīgi visi, kuri tolaik darbojās “Latvenergo” pārvaldē, nevis tikai tie, pret kuriem ierosināta krimināllieta. Pats Eikmanis gan slēpjas aiz naivuma un vientiesības maskas, sakot, ka vēl joprojām neesot sev piedevis šīs naudassummas pazušanu, taču morālā atbildība viņam netraucē atkal ieņemt amatu šī uzņēmuma pārvaldē.
Arī Repše nav spējis saskatīt būtiskus šķēršļus, kuri traucētu Eikmanim darboties šajā amatā. Cerēsim, ka princips „neesi pieķerts, neesi blēdis” šoreiz premjeru nepievils.
Valdība pagājušajā nedēļā nolēma neturpināt tiesvedību sagrieztā zviedru kuģa lietā, līdz ar to šī aplamā rīcība Latvijas budžetā iecirtīs robu teju divarpus miljonu latu apmērā. Tas nozīmē, ka būs vēl vairāk vajadzību, no kurām nāksies atteikties, lai maksātu par dažu ierēdņu muļķību un nepārdomāto rīcību.
Nu velti spriedelēt, kā būtu, ja būtu. Galvenais, lai tiesvedība Latvijā šajā lietā nebeigtos un vainīgie saņemtu bargu sodu, nevis viņus tikai pārsēdinātu no viena silta krēsla citā.
Latvijas neveiksmes starptautiskajās tiesās iedvesmojušas vēl kādu personu, kura kāro savā pēc vairāk nekā miljona nodokļu maksātāju naudas. Bijušais Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Saeimas deputāts Jānis Ādamsons par viņa svītrošanu no 8. Saeimas deputātu kandidātu saraksta nolēmis Eiropas Cilvēktiesību tiesā no Latvijas valsts pieprasīt kompensāciju 1,25 miljonu latu apmērā.
Latviju gaida sarežģīta tiesas prāva, kurā Ādamsonam esot labas izredzes uzvarēt.
Lai arī nauda eksdeputātam neesot svarīga, viņa pieprasītā summa, kas aprēķināta, ņemot vērā morālo kaitējumu un negūtos ienākumus, ļauj spriest par to, cik ienesīgs četru gadu laikā varētu būt Saeimas deputāta krēsls un kāpēc daudzi par to tik izmisīgi cīnās.
Pagājušajā nedēļā ieskicēts jauns politiskā teātra cēliens — apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” līderis pārliecināts, ka „bitēm” pienācis spieta laiks. Jurkāns nolēmis uz šīs politiskās apvienības bāzes veidot jaunu sociāldemokrātisku partiju, kurai neapšaubāmi būs liela ietekme šajā politisko spēku nišā. Partijas dibināšana paredzēta 15. februārī.
Šādas partijas izveidošana varētu mainīt spēku samēru Saeimā. Speciālisti lēš, ka vājināsies opozīcija, jo stabilās „PCTVL” frakcijas vietā radīsies vairākas mazākas, kuras dažos jautājumos varētu balsot atšķirīgi.
Arī Jurkāns varētu mainīt savu tēlu, akcentējot darbību 90. gadu sākumā, kad viņš bija pirmais Latvijas Tautas frontes atbalstītais ārlietu ministrs pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Pāragri spriest, vai tas līdzēs Jurkānam nokļūt kādā no valdības krēsliem, tomēr jaundibināmā partija varētu būt to vidū, kuru kā valdības veidošanas partneri uzlūkotu arī vairāk centriski un pat labēji noskaņotās partijas.
