Pasē ar diviem
Emīlija Arta,
12 gadu
Lai gan mans pirmais vārds ir Emīlija un ģimenē tā arī tieku saukta, pašai vairāk patīk Arta. 1. klasē audzinātāja jautāja, kā es vēlos, lai mani uzrunā. Teicu, ka Emīlija Arta. Abos vārdos viņa mani arī sauca. Klasesbiedri un draudzenes, kā arī citi skolotāji sauc mani pirmajā vārdā. Emīliju mamma ielika, jo tajā laikā tas bija moderns vārds, bet Arta viņai paticis no savas bērnības. Pasē, dienasgrāmatā, uz burtnīcām man rakstīti abi vārdi, un esmu pie tā jau pieradusi.
Baiba,
ar diviem uzvārdiem
Mana lielākā kļūda, ka pirms desmit gadiem pēc laulībām, pieņemot vīra uzvārdu, atstāju arī meitas uzvārdu. Šodien tas manu dzīvi sarežģī un ir laba mācība, lai bērniem liktu tikai vienu vārdu. Gadījušās situācijas, ka adresāts mani nesasniedz, jo, piemēram, uz sūtījuma uzrādīts tikai pirmais uzvārds, bet pasē ierakstīts vēl otrs, un pastā to negrib dot. Ej nu pierādi, ka esmu tā īstā Upīte. Nopietni apsveru iespēju atteikties no meitas uzvārda, bet saprotu, ka tas atkal daudzas lietas, vismaz uz laiku, sarežģīs.
Sandija Lelde,
21 gads
Tā kā ikdienā tiek lietots tikai viens vārds, ir problēmas. Mūžīgi aizmirstas, ka visos dokumentos jānorāda abi vārdi, līdz ar to pāris reižu atkārtoti nācies, piemēram, rakstīt iesniegumu, doties pēc izziņām un tamlīdzīgi. Brālim gan vecāki ielikuši tikai vienu vārdu — un pareizi darīja. Arī saviem bērniem divus nekad nedošu.
Edīte,
dvīņu māmiņa
Kad piedzima puikas, katram likām pa vienam vārdam, lai gan modē jau nāca divi. Vēlāk, kad dēlus kristījām, devām otru — kristāmo — vārdu, tādu, kāds ir katra krusttēvam. Ikdienā un dokumentos tos nelietojam, arī otru vārdadienu bērniem nesvinam. Manai krustmeitai gan ielikti divi vārdi — Katrīna Elizabete, bet sauc viņu un vārdadienā sveicu tikai pirmajam par godu.
