Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītais pētījums par optimālo skolu tīklu rosina reorganizēt Valles un Jaunjelgavas vidusskolu par sākumskolu, Pļaviņu novada ģimnāziju — par pamatskolu.
Realizējot Izglītības un zinātnes ministrijas un skolu tīkla pētījuma ekspertu ieteikumus, ieguvēja būs visa sabiedrība, uzskata izglītības un zinātnes ministrs profesors Kārlis Šadurskis. Pašvaldību vadītāji par pētījumu neizpratnē — vai pēc tā sekos normatīvie akti un ieteikumi būs jāievieš dzīvē, jo iebilst, ka, reorganizējot vidusskolas, samazināsies pašvaldību izdevumi — skolas būs jāuztur tāpat, un jāmaksā par vienu izglītojamo tik un tā, jo “nauda seko skolēnam”.
Skolu tīkla pētījumu ministrijas uzdevumā veica ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa. Eksperti analizējuši demogrāfiskos datus un procesus, ekonomisko aktivitāti, nākotnes potenciālu, valsts starptautisko konkurētspēju, izglītības kvalitātes rādītājus, publisko infrastruktūras izmantojamību, mobilitātes, kā arī daudzus citus aspektus, kas ietekmē objektīvas iedzīvotāju vajadzības pēc publisko pakalpojumu saņemšanas.
Vidusskolu tīkla modelējums, kas izstrādāts saskaņā ar izglītības politikas plānošanas dokumentiem, paredz, ka vidusskolām ir jākoncentrējas attīstības centros, piesaistot arī tuvākās teritorijas skolēnus. Optimālo vidusskolu tīkla modeli plānots ieviest pakāpeniski, kritērijus segmentējot atbilstoši iedzīvotāju blīvumam, kā arī paredzot izņēmumus attālās un mazapdzīvotās teritorijās. Ieteicamajam skolēnu skaitam vidusskolās kritēriji tiek noteikti atbilstoši trīs kategorijām, teritoriju tipiem. Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 50 000 (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava). Otrajā — pārējie reģionālās attīstības centri, iekļaujot Pierīgas reģionu un pārējās lielās pilsētas. Trešajā — pārējā Latvijas teritorija, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas. Tāpat paredzēts rekomendējamo kritēriju sasniegšanai piemērot pārejas posmus. Pirmajā posmā līdz 2020. gada 1. septembrim minimālajam skolēnu skaitam vidusskolā visā Latvijas teritorijā ir jāsasniedz 150, savukārt izņēmumu teritorijās minimālajam skolēnu skaitam jābūt 60. Otrajā posmā līdz 2023. gada 1. septembrim četrās lielākajās Latvijas pilsētās skolēnu skaitam vidusskolas posmā jābūt vismaz 225, pārējā Latvijas teritorijā — 150, teritorijās, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas — 75.
Aprēķinu modelējums liecina, ka moderns vidusskolu tīkls skolotājiem dos iespēju nopelnīt 1000 eiro par likmi, kas ir par 45 procentiem vairāk nekā šobrīd. Ja ņem vērā, ka skolotājs var strādāt vairāk nekā vienu likmi, tas ir, 40 stundu darba nedēļu un spēkā esošo piemaksu sistēmu, alga šādā mūsdienīgā vidusskolā var sasniegt 1400 eiro.
Augsts sekmju līmenis
Mežainajā un reti apdzīvotajā Sēlijas vidienē 24 līdz 30 km attālumā cita no citas atrodas trīs līdzīga izmēra mazpilsētas — Viesīte, Aknīste un Nereta. Katrā no tām joprojām ir vidusskola, lai gan skolēnu skaits 10. — 12. klases posmā visās jau noslīdējis zem 50. Tā kā depopulācija šeit strauji turpinās, vienkāršākais risinājums būtu virzīt šo vidusskolu audzēkņus uz Jēkabpils un Aizkraukles vidusskolām, tomēr ievērojamā attāluma dēļ, kāds šādā gadījumā skolēniem no Neretas būs jāmēro gan uz Aizkraukli, gan Jēkabpili — 52 km un 52 minūtes (no Aknīstes līdz Jēkabpilij 42 km un 39 minūtes, Viesītes 28 km un 29 minūtes), ir vērts mēģināt saglabāt vidusskolu Neretā. Par labu šādai izvēlei kalpo arī šīs skolas augstais sekmju līmenis (OCE indekss — 62,5%, Viesītē — 52,4% un Aknīstē — 49,8%, kas arī ir pietiekami labi rādītāji), sakārtotā infrastruktūra (sporta bāze un internāts), kā arī asfaltētā ceļa savienojums gan ar Viesīti, gan Aknīsti, kamēr starp pēdējām divām tiešais savienojums iespējams tikai pa zemes ceļu. Tas palielina varbūtību, ka daļa reorganizējamo Viesītes un Aknīstes vidusskolu audzēkņu varētu izvēlēties turpināt mācības nevis Jēkabpilī (īpaši no Rites un Saukas pagasta), bet daudz tuvāk esošajā Neretā. Izvēli par labu Neretai jau veikuši divi Valles vidusskolas, kurā šogad atvēra 10. klasi, skolēni. Galīgais lēmums par Neretas vidusskolas nākotni būtu jāpieņem pēc trīs gadiem, vērtējot situācijas attīstību.
Ģimnāzijas vietā pamatskola
Jēkabpilī ieteikts attīstīt valsts ģimnāziju un vienu vidusskolu esošo divu vidusskolu vietā. Pat vidusskolēnu skaitam potenciāli pieaugot par vairāk nekā 197 uz reorganizējamo apkaimes vidusskolu rēķina līdz 597 (kopā ar jaunpienācējiem no reorganizējamās Pļaviņu (20 skolēni), Atašienes (19), Zasas (23), Aknīstes (15), Viesītes (20) un Salas (34) vidusskolas), šis skaits ir nepietiekams visu esošo skolu uzturēšanai.
Depopulācijas un nepietiekamā vidusskolēnu skaita (56) dēļ Pļaviņu novada ģimnāziju ieteikts reorganizēt par pamatskolu. Relatīvi augsto OCE indeksu (59,6%) nevar uzskatīt par argumentu, lai vidusskolas pastāvēšana būtu ekonomiski pamatota. Attīstības plānā pieņemts, ka lielākā daļa vidusskolēnu (36) mācības turpinās Koknesē (22,8 km, 23 minūtes asfaltēta ceļa), bet daļa to varētu darīt Jēkabpilī (tuvākā skola 22 km, 25 minūtes asfaltēta ceļa), kur ir plašākas izglītības iespējas un citu pakalpojumu esamība. Galvenie argumenti par Pļaviņu novada ģimnāzijas, nevis Kokneses vidusskolas reorganizāciju ir mazāks esošo skolēnu skaits, apdzīvotās vietas mazāka ekonomiskā vilkme, skolas nespēja piesaistīt citu reorganizējamo skolu skolēnus (piemēram, sarunā ar reorganizējamās Ērgļu vidusskolas vadību iezīmējās viedoklis, ka šīs skolas skolēni un viņu vecāki priekšroku dos Madonai, nevis tuvāk esošajām Pļaviņām). Arī sporta infrastruktūra Koknesē ir labāk attīstīta nekā Pļaviņās.
Skrīveros — labākā lauku vidusskola
Ieteikts attīstīt Andreja Upīša Skrīveru vidusskolu, neraugoties uz nedaudz nepietiekamo vidusskolēnu skaitu (115 kopā ar potenciālajiem jaunpienācējiem no reorganizējamās Madlienas (34 skolēni) un Jumpravas (7) vidusskolas (par sākumskolu)), jo tā izglītības kvalitātes ziņā ir starp labākajām lauku skolām Latvijā ar potenciālu piesaistīt skolēnus no citām skolām. Jau tagad tās vidusskolas klasēs mācās bērni no Aizkraukles pilsētas, Jumpravas, pat no Vietalvas un Iršiem. Skrīveru vidusskolai ir viens no augstākajiem OCE (66,4%) un dabaszinātņu eksāmenu (13%) indeksiem starp lauku skolām. Lai arī skola atrodas tuvu Aizkrauklei (vidusskola 14 km, 17 minūtes), vismaz tuvākajā nākotnē Skrīveru vidusskolai ir potenciāls saglabāt savu statusu. Skrīveru vidusskola ir blakus piepilsētas dzelzceļa stacijai, kas uzlabo tās sasniedzamību arī no tālākām apdzīvotām vietām.
Četras vidusskolas — par daudz
Lai arī Vecumnieku vidusskola
neizceļas ar augstu Obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu (48,2%)
un pašreizējo vidusskolēnu skaitu, tai ir potenciāls vairāk nekā
dubultot skolēnu skaitu 10. — 12. klasē, sasniedzot 107 kopā ar
potenciālajiem jaunpienācējiem no reorganizējamās Misas (20),
Skaistkalnes (18) un Valles (13) vidusskolas, tāpēc vismaz tuvākajā
nākotnē šī skola varētu saglabāt vidusskolas statusu, pēc trīs gadiem no
jauna izvērtējot šīs skolas kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus.
Nepietiekamā
vidusskolēnu skaita (18) un zemā OCE indeksa (30,7%) dēļ Valles
vidusskolu ieteikts reorganizēt par sākumskolu (pamatskolas posmā 62
bērni, kas ir gandrīz trīskārt mazāk nekā nepieciešams). Pētījuma autori
paredz, ka lielākā daļa vidusskolēnu varētu mācības turpināt Vecumnieku
vidusskolā (13 skolēni; 17,8 km, 17 minūtes asfaltēta ceļa), divi
skolēni no Mazzalves pagasta to varētu darīt Neretā (vidēji 33 km, 35
minūtes asfaltēta ceļa), trīs skolēni no Taurkalnes apkārtnes —
Aizkrauklē (vidēji 28 km, 33 minūtes grants/asfaltēta ceļa), kam ir
lielāka vilkme un izglītības un pakalpojumu iespējamība. Šī ierosinājuma
pamatotību apstiprina arī tagadējais Vecumnieku novada domes lēmums
neatvērt 10. klasi 2017./ 2018. mācību gadā.
Viedokļi
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
— Pētījuma secinājumiem nepiekrītam. Tas ir pseidopētījums, kas atbilst Jaunjelgavas vidusskolas septītās klases skolnieka ģeogrāfijas pulciņa zinātniski pētnieciskajam darbam. Paņemt datus no Valsts informācijas sistēmas, uzlikt uz kartes un izdarīt primitīvus secinājumus? Jaunjelgavas skolas skolēni var labāku pētījumu veikt. Novadu dienās, kas būs 24. novembrī, plānojam ar ministru Kārli Šadurski par šīm lietām runāt. Jaunjelgavā ir savs izglītības attīstības plāns, kurā paredzēts vidusskolu saglabāt un attīstīt. Mums nav šaubu par Jaunjelgavas vidusskolas pastāvēšanu, lielāka sāpe mums ir par Sunākstes pamatskolu, kuru pagaidām līdz nākamajam mācību gadam nereorganizēsim. Ir vairāki scenāriji — reorganizācija par sākumskolu vai pievienošanu kādai no pamatskolām. Raudzīsimies, kāda situācija būs nākamgad, bet likuma normās sekosim savam attīstības plānam.
Jānis Kovals, Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks
— Skolu tīkls novadā būs tāds, kāds ir līdz brīdim, kamēr nestāsies spēkā šis pētījums vai kādi pētījuma ieteikumi — kompromisi normatīvo aktu līmenī. Pagaidām saglabāsim esošo skolu tīklu, jo mūsu teritorija ir pietiekami liela, laiks, ko bērni jau šobrīd pavada līdz izglītības iestādei — līdz pirmās stundas sākumam, ir divas stundas. Ja centralizācija notiek uz novada centru, tad klāt vēl 20 minūtes. No otras puses — valsts visus priekšlikumus izsaka no sava skatījuma — budžeta, bet, skatoties kopumā, mums šķiet, ka, skolas optimizējot, viena skolēna izglītošana kļūs dārgāka, jo telpas būs jāiztur tāpat, neatkarīgi, vai ir sešas, deviņas vai 12 klases. Pašvaldībai būs papildu izmaksas savstarpējiem norēķiniem tiem bērniem, kuri dosies uz citiem novadiem, būs papildu transporta pārvadājumi un papildu izmaksas vecākiem, ņemot vērā, ka bērni būs tālāk no mājām, būs jādomā par sadzīviskām lietām. Gribētu, lai visus šos aspektus ministrija ņem vērā un vērtē kopumā, protams, skolām ar trim, diviem bērniem neredzam nākotni, tāpēc arī pērn noteicām kritēriju, ka vidusskolas klasēs jābūt ne mazāk kā desmit bērniem. Tas ietekmēja desmitās klases atvēršanu Valles vidusskolā. No nākamā gada, iespējams, lemsim par 12 bērnu nepieciešamību klasē. Nākamgad raudzīsimies pēc situācijas. Ja Valles vai citā skolā nepietiks skolēnu 10. klasē, to atkal neatvērsim, pagaidām vidusskolas statuss tai būs.
Andris Zālītis, Skrīveru novada domes priekšsēdētājs
— Uztraukumi par vidusskolas pastāvēšanu mums ir jau no Laimdotas Straujumas valdības laika, bet arī tagad, kad šajā pētījumā teikts — esam viena no labākajām lauku vidusskolām, nevaram atmest bažas par skolas pastāvēšanu, zinot Izglītības un zinātnes ministrijas mainīgo raksturu un plānus. Izglītības reformu kontekstā ministrijas paziņojumu, ka skolu neslēgs, gaidām ilgi, jo ministrs Šadurskis kaut ko pasaka un kaut ko noklusē. Ja man tagad iedzīvotāji prasa, vidusskola būs vai nebūs, tad kā pašvaldības pārstāvim nav ar ko pamatot savu atbildi. Tomēr šo pētījumu, protams, ņemu vērā, jo, ja mēs kā novads nevarēsim saglabāt savu vidusskolu, tad dome jātaisa ciet. Iedzīvotāji mums ir, un, kamēr nauda seko skolēnam, cīnīsimies par vidusskolu. Nākotnē sadarbība ar novadiem būs ciešāka, kas nozīmē, ja nauda seko skolēnam, tad arī pašvaldībām jāmaksā — tie ir izdevumi. Ja nu pašvaldībām galīgi neatņem valsts finansējumu, tad varam pastāvēt arī bez tā. Vidusskola ir būtiska, ko saistām ar pārējām lietām novadā, jo, ja tās nav, vecāki var izvēlēties dzīvot citur.
Domājam, kā piesaistīt skolēnus. Jau daudz izdarīts — autovadītāja apliecības iegūšanas iespēja vidusksolēniem, uzņēmējdarbības programmas ieviešana, būtu vēl jāpiesaista kāda spēcīga programma, kas saistīta ar dzīvi, protams, nekonkurējot ar arodskolu.
Dainis Vingris, Kokneses novada domespriekšsēdētājs
— To, ka vidusskolu Koknesē ieteikts saglabāt, protams, ir patīkami dzirdēt. Vidējie izglītības novērtējuma statistikas rādītāji ir tādi, kādi ir, jo mēs nevaram atlasīt skolai labākos bērnus, kā to dara valsts ģimnāzijas. Tomēr, ja skolēnam nav labu atzīmju fizikā un ķīmijā, iespējams, ka daudz var sasniegt vizuālajā mākslā vai kur citur, piemēram, valodās. Tāpēc nav īsti objektīvi vērtēt skolu panākumus tikai pēc atzīmēm šajos priekšmetos. Kokneses novadā skolu tīkls pagaidām ir gana optimistisks. Mazajām skolām jābūt pēc iespējas tuvāk mājām, nav pamata bažīties, ka kādu no tām slēgs. Iršu sākumskolā un Bebru pamatskolā skolēnu skaits ir pietiekams, nav pamata skolas reorganizēt. Ja novadā spēsism attīstīt uzņēmējdarbību, radot darba vietas, skolēnu skaits skolās augs.
Aigars Lukss, Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs
— Izglītības un zinātnes ministrijā par šo jautājumu jau esam diskutējuši. Esam iepazīstinājuši ar saviem argumentiem, norādot, ka pētnieku argumenti nav objektīvi. Savukārt no ministrijas esam saņēmuši atbildi, ka pētījums vēl nav darbības plāns, tikai situācijas apzināšana. Jebkurā gadījumā tas nav viena gada plāns, bet vairāku. Paredzu, ka par šo jautājumu diskusijas vēl būs, tad arī meklēsim kopsaucēju par vienu vai otru skolas attīstības plānu. Kā pašvaldība pētījumā ieteiktos priekšlikumus neatbalstām, valstī vidējais izglītības rādītāja indekss ir stipri zemāks nekā Pļaviņu skolā. Kāpēc lai mūsu bērni mācītos Koknesē, ja mums ir augstāks izglītības indekss? Pētījumā balstās uz skolēnu skaitu gadā, bet skolēnu skaita pieauguma tendence ir augoša. Mums ir kompleksi risinājumi, kā attīstīt Pļaviņas — darba vietas, tūrisms. Izglītību nevar skatīties atrauti no citām sfērām. Ja runājam par skolas statusu, ģimnāzija —
tas ir vēsturisks un ir likuma pants, kurš pasaka, ka vēsturiski nosaukumi ir saglabājami, lai gan Izglītības ministrijai ir citas domas.
