Saeimas deputātu ētikas kodekss spēkā jau labu laiku, taču līdz šim tas bija tikai bubulis deputātu baidīšanai.
Saeimas deputātu ētikas kodekss spēkā jau labu laiku, taču līdz šim tas bija tikai bubulis deputātu baidīšanai. Nu to nolemts likt lietā, lai sodītu apvienības “”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” deputātu Pēteri Tabūnu, kurš no Saeimas tribīnes teicis pārāk skarbus vārdus.
Saeimas 11. maija plenārsēdē viņš esot paudis šādu frāzi: “Nebūtu nekas slikts, ja krievi 16. martā pie Brīvības pieminekļa “dabūtu pa purnu”.”. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ar balsu vairākumu nolēma pret Tabūnu ierosināt lietu.
Taču Saeimas plenārsēdes stenogramma liecina, ka Tabūns teicis pavisam ko citu, un tāpēc deputāts apsver iespēju vērsties pret saviem apsūdzētājiem — “Saskaņas centra” deputātiem un Jāni Jurkānu — ar prasību tiesā par neslavas celšanu.
Gluži vai drāmas cienīgs sižets, ja vien tas nenorisinātos Saeimā. Šis gadījums liecina par pieaugošo spriedzi pirms Saeimas vēlēšanām. Nespējot atrast neko ievērības cienīgu, lai celtu savu reitingu un vienlaikus nomelnotu citus, partijas ķeras arī pie negodīgiem paņēmieniem.
Diemžēl konflikts, kurš robežojas ar nacionālā naida kurināšanu, neko labu neliecina ne par vienu no tajā iesaistītajiem. Īpaši tad, ja to iesākuši nesamierināmākie pretinieki — apvienības “”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” un kreisi orientētie politiķi.
Saeimas deputātu ētikas kodekss diemžēl ir tikai kā mušu pletne, ko izdevīgā brīdī ērti pavicināt reklāmas nolūkā. Tas neparedz bargus sodus, taču vienlaikus rada ievērojamu rezonansi visdažādākajos sabiedrības slāņos. Līdz rudenim šo “pletni” noteikti mēģinās vicināt ne viens vien mutesbajārs.
