Ogres rajona Ciemupes pagasta firmas “Astacus” direktors Egīls Tinte uzskata, ka vēžu audzēšana Latvijas lauksaimniekiem varētu būt viens no lieliskiem alternatīviem nodarbošanās veidiem un ienākumu avotiem.
Ogres rajona Ciemupes pagasta firmas “Astacus” direktors Egīls Tinte uzskata, ka vēžu audzēšana Latvijas lauksaimniekiem varētu būt viens no lieliskiem alternatīviem nodarbošanās veidiem un ienākumu avotiem.
Ne viss atkarīgs no rūpīga darba
Egīls Tinte saka: “Ir aprēķināts, cik pēc iestāšanās Eiropas Savienībā varēsim audzēt graudu un saražot piena, visu ierobežo kvotas. Taču alternatīvās lietas, kurām šobrīd apjomu ziņām nav nekādu ierobežojumu, varētu būt viens no Latvijas zemnieku izdzīvošanas vai papildus ienākumu veidiem.”
Vēžu audzēšana gan ir sarežģīta, bieži vien tajā ne viss atkarīgs no cilvēka ieguldītā darba. Vēžu audzēšanu ietekmē daudz un dažādi faktori, tomēr veiksmīgā sezonā par pārdotajiem spīļaiņiem var iegūt labu naudu. Par to Tintes kungs pārliecinājies desmit gados, kurus viņš veltījis vēžu audzēšanai un nozares izpētei. “Ir tikai jautājumi, nav precīzu norāžu, ko un kā darīt. Katram savs ceļš jāatrod pašam,” piebilst Egīls Tinte.
Pašu priekam diezgan ar tūkstoti
Šī nodarbe zemniekiem sākumā varētu būt laba saimniecības papildnozare. Ja to izvēlas kā pamatnodarbošanos, jābūt lieliem apjomiem un jāizmanto intensīvās audzēšanas metodes. Šajā gadījumā, lai sāktu strādāt, vienam hektāram dīķu nepieciešams 20 tūkstošu vēžu; ja tikai savām vajadzībām, pietiek ar tūkstoti. Ienākumus no vēžu audzēšanas var plānot pēc pāris gadiem.
Eiropai nepietiek
Tomēr šī nozare ir perspektīva. Egīls Tinte stāsta: “Eiropa būtu ar mieru iepirkt vēžus, taču mēs nevaram piedāvāt tik daudz, cik viņi prasa. Tepat Latvijā jau šobrīd ir liels pieprasījums pēc vēžiem, un tiem ir arī laba cena. Audzētājiem bieži vien pat nav jāmeklē noieta tirgus, pircēji paši brauc uz dīķiem.”
Eiropas standarts patēriņam derīgiem vēžiem ir 10,5 centimetri, taču var pārdot jau 7 centimetrus garus vēžus. Latvijā šobrīd kilograms vēžu maksā ap 8 latiem, bet Zviedrijas restorānā — 5—7 ASV dolāri par porciju. Latvijā audzēšanai piemērotāki ir platspīļu vēži, kurus izvēlējusies arī firma “Astacus”. Tā kā šī ir vietējā suga, Eiropas Savienībā varēs saņemt atbalstu par tās saglabāšanu. “Tas ir arī vērtīgākais un dārgākais saldūdens vēzis pasaulē,” saka Egīls Tinte.
Piepilda valsts ezerus
Firma “Astacus” savu darbību Ciemupē sāka pirms trijiem gadiem. Sākumā vēžus audzēja betona baseinos, tagad ierīkoti arī vairāki nelieli dīķi. Lielākoties te audzē vēžu mazuļus, kurus pārdod tālāk citiem audzētājiem. Taču sezonas laikā, kas ilgst no jūnija līdz oktobrim, var nopirkt arī lielākus vēžus delikatesei. Tos piegādā dažādiem restorāniem Rīgā, var iegādāties arī privāti pašu vajadzībām. Šogad pirmo reizi sadarbībā ar Valsts zivju fondu vēži ielaisti arī valstij piederošos ezeros, kur nākotnē plānots izveidot publiskas vēžošanas saimniecības.
