“Liela brēka, maza vilna”, “vētra ūdensglāzē” — tā, manuprāt, var teikt par nule uzliesmojušo skandālu. Bilžu grāmatu dēļ pieprasīta labklājības ministres Ilzes Viņķeles demisija.
Latvijā 500 eksemplāru metienā par 6 tūkstošiem latu izdotas divas grāmatas bērniem par dzimumlīdztiesību — “Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un “Diena, kad Rūta bija Rihards”, kuras paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem diskusiju veicināšanai par zēnu un meiteņu lomām. Izdots arī metodiskais materiāls skolotājiem “Pirmsskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm”, kas palīdzēs atteikties no iesīkstējušajiem priekšstatiem par meiteņu un zēnu spējām, prasmēm, dzimumam piedienīgu uzvedību utt. Gan grāmatas bērniem, gan metodiskais materiāls skolotājiem piemērots Latvijas situācijai no dāņu valodas.
Satraukums par šīm grāmatām uzvirmojis ne pa jokam — pat valdības koalīcijas partijas ““Visu Latvijai!” — TB/LNNK” līderis Raivis Dzintars aicināšot “šim jautājumam” sasaukt īpašu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi.
Saistībā ar grāmatām vairāk nekā
50 nevalstisko organizāciju valsts augstākajām amatpersonām iesniegušas protesta vēstuli, kurā prasa labklājības ministres Ilzes Viņķeles demisiju.Vēstules autori uzskata, ka grāmatu publicēšana un izplatīšana pārkāpj Latvijas tiesību aktus un apdraud valsts pamatus — ģimeni kā īpašo sievietes un vīrieša savienību.
Patiesībā “prettiesiskās un valsti graujošās” grāmatiņas ir stāstiņi par to, kā puika Kārlis vienrīt pamostas kā meitene un pavada dienu, zīmēdams elfus un piegriezdams nārām astes, kamēr meitene Rūta nododas puiku nodarbēm — kāpj kokos un spēlē futbolu.
“Runa ir nevis par to, ka meitenēm un zēniem jābūt vienādiem, bet gan par to, ka viņiem ir jādod iespēja attīstīt savas spējas neatkarīgi no dzimuma,” saka Dānijas integrācijas ministre Kārena Jespersena priekšvārdā metodiskajiem materiāliem skolotājiem, kuri izmantotu šo grāmatu.
— Būtībā lielais skandāls izcēlies pieaugušo aprobežotās un samaitātās uztveres dēļ. Patiesībā grāmata vispirms bija jāuzraksta viņiem un tikai pēc tam bērniem. Tas viss izskatās pēc kārtējās politiskās rotaļas, — sacīja kāda māmiņa. Viņasprāt, mazuli grāmata “nesamaitās”, jo visa pamatā tomēr ir ģimene. Bet, kamēr lielie onkuļi un tantes strīdas, kuram taisnība, mazie labprātāk spēlējas ar kaķi vai lasa krāsainās lapas. Protams, var diskutēt par to, vai šobrīd šīs grāmatas mūsu sabiedrībai vajadzīgas, jo seši tūkstoši latu daudz vairāk būtu noderējuši kāda bērnunama vai pansionāta labiekārtošanai. Ir taču tik daudz vajadzību, kurām vienmēr pietrūkst naudas.
