Ja jūs zinātu, kā mūsu ģimenē uzlabojies mikroklimats! Un tas tikai pateicoties vētrai. Manuprāt, vētras laiku varētu dēvēt arī par ģimenes stiprināšanas svētkiem.
Ja jūs zinātu, kā mūsu ģimenē uzlabojies mikroklimats! Un tas tikai pateicoties vētrai. Manuprāt, vētras laiku varētu dēvēt arī par ģimenes stiprināšanas svētkiem. Žēl, ka elektrības nebija tikai vienu dienu. Toties mūsu ģimenē sen nebija bijis tik romantisks vakars. Visās istabās es iededzu sveces — to man bija daudz, draugi šajos Ziemassvētkos uzdāvināja astoņas.
Es izvilku no skapja savu jauno peņuāru un ar svečturiem rokā klīdu pa istabām, meklēdama tiem piemērotāko vietu. Jutos kā aktrise no kādas senlaiku filmas. Pēc tam mēs ar Indriķi sveču gaismā dzērām tēju un nesteidzīgi sarunājāmies par globālām problēmām. Sen nebijām lasījuši grāmatas. Atklājām, ka plauktos no padomju laikiem ir saglabājies šis tas interesants. Cik tas bija jauki —– sēžam visi istabā, un sveču gaismā viens lasa priekšā grāmatu. Klusi, mierīgi.
Bet laime ilga tikai vienu dienu. Jau nākamajā dienā bija elektrība, dēla istabā rībēja kaut kādi trokšņi, kurus viņš sauc par mūziku, bet Indriķis bija pielipis televizoram un skatījās kārtējo “bojeviku”.
Es, staigājot pa veikaliem, vairs nevaru vienaldzīgi paiet garām svečturiem un svecēm. Vai tiešām tā būs, ka turpmāk vētras mums paies garām? Nu ļoti gribas vēl kādu romantisku vakaru!
Izabella
