Izlasot “Staburagā” par veterināriju, gribu izteikt arī savas pārdomas par šo jomu. Man likās, ka veterinārais “terors” attiecas tikai uz mani, jo man ar to ir īpašas attiecības.
Izlasot “Staburagā” par veterināriju, gribu izteikt arī savas pārdomas par šo jomu.
Man likās, ka veterinārais “terors” attiecas tikai uz mani, jo man ar to ir īpašas attiecības. Esmu veterinārijā nostrādājusi vairāk nekā 20 gadu, un līdz atnākšanai uz Aizkraukles pagastu manu darbu arī cienīja. Bet tas bija sen, tātad nav taisnība.
Runa ir par pašreizējo laiku. Esmu piedzimusi nepareizā laikā kā daudzi pēckara bērni, kuri dzīvi sāka nabadzībā un to arī beigs acīmredzot tāpat.
Un veterinārijai te ir ļoti liela loma, pensijas nav, un darba arī nav. Atliek naturālā saimniecība. Tur arī viss sākas. Kaut vai ūdens pārbaude — atnāks pie manis veterinārārste, paņems no vannasistabas ūdens paraugu, un es par to samaksāšu Ls 13.
Bez ūdens parauga pārbaudes pienu pienotavā nodot nevar, lai gan ūdens tek no pagasta ūdenstorņa, un to lieto viss ciemats, bērnudārzu un veikalus ieskaitot.
Vienu govi pārdevu, otru atstāju savai iztikai, lai būtu piena produkti. Līdz ar to ienākumi beidzās.
Gribētos kādam pajautāt — kā ir tur, kur ūdens visu laiku jāieved akā vai tieši kūtī? Vai kāds pārbaudīs katru vedumu? Tātad tas ir kārtējais ķeksītis atskaitē.
Ir truši. Visur propagandē — ātri un viegli iegūstama gaļa, ādiņas. Tikai neviens nepaskaidro, kā to “dabūt gatavu”, jo bez vakcinēšanas nav nekādas garantijas viņus izaudzēt.
Ilgus gadus vakcīnu katrs varēja nopirkt, pēkšņi vakcinēt drīkst tikai veterinārārsts.
Man pagājušogad bija 40 trušu. Vakcīna maksā 20 santīmu katram, tas ir — Ls 8, pieskaitot veterinārārsta pakalpojumus, iznāk vismaz 35 santīmi par katru. Tikai nekur nav teikts, ka vakcinēs par minimālo samaksu. Man, piemēram, atbildēja: “Kāpēc 35 santīmi? Es varu prasīt kaut latu par katru.”
Nereģistrētais bezdarbnieks to nevar atļauties. Tātad trušos atliek uz labu laimi ieguldīt darbu un līdzekļus, nezinot, vai viņi izdzīvos un būs gaļa, vai nobeigsies un nebūs nekā.
Kaķiem bija lētāka sveramā barība. Ar zivīm viens kilograms maksāja Ls 1,15, tagad fasētā barība maksā Ls 1,25 par kilogramu. Sveramu kaķu barību pārdot nedrīkst, jo tas, lūk, kaitēšot viņu veselībai…
Var fasēt biezpienu, krējumu un gaļu, jo tie taču domāti cilvēkiem. Jo ātrāk viņi izmirs, jo mazāk būs problēmu, sevišķi manai paaudzei.
Pēc bijušā labklājības ministra Riteņa domām, mūs jau sen vajadzēja nošaut kā vecus zirgus, jo mēs visā savā darba mūžā neko vērtīgu nesaražojām. Nez kur tikai tulpju miljonāri radās?
Cilvēku ārsti vismaz izsniedz receptes — lai zāles pērk paši. Kas notiktu, ja katra tablete būtu jāiedod ar mediķa roku? Veterinārārsti receptes neizsniedz, vismaz mūsu pagastā.
