Aizkrauklietis Jānis Ēriks Ošiņš par mūža ieguldījumu sporta attīstībā un sakarā ar 70 gadu jubileju saņēma Aizkraukles novada domes Atzinības rakstu un naudas balvu.
Aizkrauklietis Jānis Ēriks Ošiņš par mūža ieguldījumu sporta attīstībā un sakarā ar 70 gadu jubileju saņēma Aizkraukles novada domes Atzinības rakstu un naudas balvu. Ošiņa kungs sporto joprojām.
Ziemā slēpo, vasarā skrien un soļo
Interesi par sportu Jānim Ērikam Ošiņam radīja viņa skolotājs Jānis Strēlnieks Kaibalas skolā. Ziemā aizkrauklietis slēpo, vasarā skrien un soļo. Aktīvās sportošanas laikā startēts tik daudz sacensībās, ka visas nemaz nevar atcerēties, arī medaļu un diplomu pilna māja. “Kad sāku piedalīties sacensībās, uzvarētājiem deva diplomus, suvenīrus, bieži dāvināja grāmatas, medaļas toreiz nebija tik izplatītas,” piebilst sportists.
Trīskārtējs Baltijas čempions
Startēts gan Latvijā, gan arī ārpus valsts robežām. Strādājot hidroelektrostacijā un telefona aparātu rūpnīcā, kur labi darbojās arodbiedrība un bija aktīva sportiskā dzīve, sacensībās Ošiņa kungs piedalījās gandrīz katru nedēļas nogali. Piecus gadus slēpošanā bija Latvijas pieaugušo izlasē, startēja arī Baltijas mačos, trīs reizes izcīnot zelta medaļu. Iecienīta vieta slēpotājiem vienmēr bijusi Lahti Igaunijā. Turp septiņus gadus pēc kārtas slēpot devās arī aizkrauklietis.
Jauju maratonā vienīgā garā distance
Ošiņa kunga jaunībā iecienīta bija slēpošanas divcīņa, kurā ietilpst distanču slēpošana un lēkšana no tramplīna. Viena no vietām, kur varēja trenēties tramplīnlēkšanā, bija Mežezers. Taču ar laiku šis sportaveids panīka, un sacensības tajā vairs nenotika. Obligāts slēpotāja dzīvē vienmēr bijis Jauju maratons. Šobrīd šajās sacensībās slēpotājiem piedāvā garāko distanci — 30 kilometru. Citās sacīkstēs veterāniem jāslēpo trīs vai pieci kilometri, bet pieredzējušam sportistam tādā nav pat kur kājas izlocīt.
Ik dienu nobrauc 20 kilometru
Katrā sportaveidā iespējams gūt traumu, un tādas gadījās arī Ošiņa kungam. Kājas savainojuma dēļ sports bija jāaizmirst pat uz desmit gadiem. Taču ar paša gribasspēku un neatlaidību viņš atkal atsāka trenēties un arī piedalīties sacensībās. “Sāku ar slēpošanu, kādu laiku bija jāuzmanās ar skriešanu, taču, kad biju labi uztrenējies, pietika spēka pat vēl kādu maratonu noskriet,” piebilst enerģiskais, staltais vīrs.
Viņš joprojām trenējas un piedalās sacensībās. Nesen veterānu sacīkstēs slēpošanā iegūta ceturtā vieta. Lai saglabātu labu formu, Ošiņa kungs ziemā katru dienu noslēpo 20 kilometru, trenējas Aizkraukles stadionā vai Zvaigžņu gravā netālu no “Kalna Ziediem”. Savlaik sportistam bija arī audzēkņi gan slēpošanā, gan vieglatlētikā, ar kuriem viņš strādāja individuāli. Jau pēc gada Ošiņa kunga trenētie jaunieši spēja sasniegt pirmās sporta klases rezultātu.
Iesaka skriet pa mežu
Jānis Ēriks Ošiņš vēro jauniešus, kuri sporto. Viņš jaunajiem skrējējiem iesaka labāk skriet pa meža taciņām. Liels ieguvums pilsētai ir Aizkraukles ledushalle. Lielāku uzmanību sportiskajām aktivitātēm vajadzētu pievērst arī skolās. Daudz bērnu attīstībai dod slēpošana, taču mūsdienās ir dārgs inventārs, un arī ziemas nav prognozējamas.
