Nepārspējams konsuls. Slavenais romiešu orators Cicerons kādreiz Romas valstī bijis konsuls, bet tikai vienu dienu.
Nepārspējams konsuls
Slavenais romiešu orators Cicerons kādreiz Romas valstī bijis konsuls, bet tikai vienu dienu.
Par to Cicerons bijis sevišķi lepns: “Visā Romas valsts pastāvēšanas laikā nekad nav bijis tik modra konsula, jo viņš visu savu valdīšanas laiku nav acis aizvēris.”
Attapīgais karavīrs
Slavenais karavadonis Suvorovs bieži vien mēdza uzdot saviem karavīriem asprātīgus jautājumus, lai pārbaudītu viņu attapību.
Reiz viņš kādam apakšvirsniekam negaidot jautājis: “Cik siļķu ir jūrā?”
“Tik, cik vēl nav izzvejots.”
“Cik tālu ir līdz Mēnesim?”
“Divi jūsu ekselences karagājieni.”
Suvorovs priecājās par apķērīgo zaldātu un smīnēdams noprasīja: “Bet kāda atšķirība ir starp tavu zirgu un mani?”.
Kareivis acumirklī nobēra: “Mans zirgs nevar mani par leitnantu iecelt, bet jūsu ekselencei jāpasaka tikai viens vārds.”
Drīz vien pēc šīs sarunas attapīgais zaldāts virsnieka pakāpi saņēma.
Napoleona dubultnieks
Napoleonam ļoti līdzinājies kāds Parīzes veikalnieks Latušs. Valdnieks pavēlējis Latušu ieģērbt savā tērpā un iepazīstinājis viņu ar ķeizarieni.
Valdnieka un tirgotāja līdzība ķeizarieni ārkārtīgi pārsteigusi, bet no sarunām drīz vien bijis redzams, ka otrs “Napoleons” ir ļoti neattīstīts cilvēks. Šķiroties Napoleons licis dubultniekam izteikt kādu vēlēšanos, ko viņš varbūt varēšot izpildīt.
“Ieceliet mani par leitnantu!” Latušs izsaucies.
Napoleons, brītiņu padomājis, teicis: “To gandrīz varētu izpildīt, bet es nezinu, ko teiks mani kareivji, kad redzēs divus Napoleonus ar vienu galvu!”.
Šķirošana
Pēteris Lielais kādreiz apmeklēja cietumniekus. Kamerā, kurā mita pieci ieslodzītie, viņš sāka izjautāšanu. Četri dievojās, ka ir nevainīgi un sūrojās par nepareizo sodu.
“Vai tu bez vainas ieslodzīts?” Pēteris jautāja pēdējam.
“Nē, jūsu labdzimtība,” viņš atzinās, “es savu sodu izciešu taisnīgi, jo, būdams izsalcis, nozagu klaipu maizes.”
“Negodīgais!” Pēteris uzkliedza. “Kā tu drīksti te dzīvot kopā ar godīgajiem?”
Un viņš pavēlēja “negodīgo” izdzīt ārā aiz cietuma mūriem, bet pārējie četri palika turpat.
