1967. gads – Kokneses luterāņu baznīcā sāka veidot Kokneses novadpētniecības muzeju, kurš vēlāk kļuva par Stučkas rajona muzeju.
1967. gads
– Kokneses luterāņu baznīcā sāka veidot Kokneses novadpētniecības muzeju, kurš vēlāk kļuva par Stučkas rajona muzeju.
– Atklāja automaģistrāli pāri Daugavai caur Pļaviņu HES aizsprosta tuneli, un nu uz Pārdaugavas saimniecībām vairs nav jābrauc caur Jēkabpili vai Ķegumu. Tas ir garākais tunelis Latvijā.
– Stučkas rajona sadzīves pakalpojumu kombinātā izgatavo galvassegas, darbojas trikotāžas cehs un lodīšu pildspalvu uzpildīšanas darbnīca. Gatavojas ražot aizkaru stangas, lampas un motociklu aizsargstiklus.
1968. gads
– Kokneses pagasta “Nākās” iecerēts izveidot Jāņa Endzelīna muzeju.
– Laikraksta “Komunisma Uzvara” redaktora vietnieks Anatolijs Stafeckis apbalvots ar Stučkas rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas Goda rakstu.
– Iznāk pirmā “Komunisma Uzvaras” literārā lappuse.
1969. gads
– Aizkraukles dzelzceļa stacijā pirmo reizi pieturēja elektrovilciens Rīga—Aizkraukle.
– Stučkā, Daugavas krastā, ekspluatācijā nodota pirmā deviņstāvu māja.
1970. gads
– Pļaviņās izveidotas pirmās divas hokeja komandas — Pļaviņu pilsētas un Nerūdas izrakteņu kombināta vienība.
– Stučkā atklāja vieglatlētikas manēžu.
1971. gads
– Literārajai lappusei dots nosaukums “Daugavas dardedze”.
– Minimālā vecuma pensija strādniekiem un kalpotājiem palielināta līdz 45 rubļiem mēnesī, kolhozniekiem un viņu ģimenes locekļiem — līdz 20 rubļiem.
– “Komunisma Uzvaras” redaktors Kazimirs Daņiļevičs ievēlēts Stučkas rajona darbaļaužu deputātu padomē.
– Apvienojot Sunākstes un Zilkalnes kolhozus, izveidots viens jauns un ekonomiski spēcīgs Sunākstes kolhozs.
– Stučkas pilsētas jauniešus un tankkuģa “Pēteris Stučka” apkalpi vienoja draudzība, un pēc pirmā veiksmīgā darba gada kuģa apkalpe ieradās vizītē Pētera Stučkas vārdā nosauktajā pilsētā.
1972. gads
– Vecbebru biškopības tehnikums pārtapis par Bebru sovhoztehnikumu.
– 12. janvārī iznāca pirmais “Komunisma Uzvaras” numurs, kurš iespiests Stučkas tipogrāfijā. Līdz tam avīzi drukāja Ogrē. Šīgada pirmajā nedēļā pilsētas saimniecība ievērojami papildināta ar viesnīcu, aptieku, piecstāvu namu un tipogrāfiju ar jaunām redakcijas telpām.
– Sakarā ar avīzes 5 gadu jubileju tai izveidoja jaunu “galviņu”, un laikrakstu izdeva 10 tūkstošos eksemplāru.
– Stučkas stadionā notika pirmās Lauku sporta spēles.
1973. gads
– Valsts autoinspekcijas un Žurnālistu savienības rīkotajā konkursā “Transports—gājējs—ceļš” “Komunisma Uzvara” ieguva otro vietu un 150 rubļu prēmiju.
– Atklāja Stučkas pilsētas izpildkomitejas un Stučkas rajona izpildkomitejas administratīvo ēku.
– 9. aprīlī iznāca laikraksta “Komunisma Uzvara” 1000. numurs.
– 1. septembrī atklāja Stučkas 2. vidusskolu.
1974. gads
– Pirmie Padomju Savienībā “Lauktehnikas” Stučkas apvienības vīri izgatavoja un samontēja agregātu mehanizētai minerālmēslu izkraušanai no dzelzceļa vagoniem.
– Pirmo reizi republikā Latvijas PSR Patērētāju biedrību savienība kopā ar mēbeļu rūpniecības uzņēmumiem Stučkas sporta manēžā rīkoja mēbeļu izstādi—pārdošanu.
1975. gads
– Svinīgi nodeva ekspluatācijā Bebru astoņgadīgās skolas jauno ēku ar sporta zāli, ēdnīcu un moderniem mācību kabinetiem.
– Pļaviņu HES kopš pirmās turbīnas iedarbināšanas saražoja 10 miljardu kilovatstundu elektroenerģijas.
– Stučkas rajonā pirmo reizi pasniedza PSRS medaļas “Darba veterāns”. Pirmie tās saņēma enerģētiķi, vēlāk arī zemes kopēji.
– Skrīveros svinīgi atklāja pieminekli lielajam novadniekam — Tautas rakstniekam Andrejam Upītim.
1976. gads
– Apvienoja Aizkraukles un Pļaviņu pienotavu. Pienotava palika Aizkrauklē, bet Rīteros darbojās krejotava.
1976. gads
– Pļaviņu HES fizkultūriešu kolektīvu atzina par labāko Padomju Savienībā, un tas ieguva ceļojošo Sarkano karogu.
– Vīru koris “Staburags” devās uz Maskavu, lai piedalītos pirmajā Vissavienības mākslinieciskās pašdarbības skatē.
– Darbu sāka jauns tirdzniecības uzņēmums — Stučkas rajona sabiedriskās ēdināšanas apvienība. Tās vadība uzticēta Janīnai Ērmanei.
1977. gads
– 1. janvāra laikrakstā vēstīts, ka iepriekšējā dienā Stučkā vien salaulājušies 12 pāru. Latvietis un lietuviete, līgava no Ufas — arī tādas ir jaunās ģimenes.
– Par sasniegumiem mācību un audzināšanas jomā A. Upīša Skrīveru vidusskolas kolektīvs apbalvots ar Vissavienības tautas saimniecības sasniegumu izstādes pirmās pakāpes diplomu un zelta medaļu.
– Maijā uz kultūras nodaļas rīkoto skati — tarifikāciju ieradušies deviņi deju orķestri no Jaunjelgavas, Skrīveriem, Aizkraukles kolhoza, Zemkopības institūta, Valles, Neretas, Daudzevas un Seces.
– Sākusies zirnīšu ražas novākšana, tos mūsu rajonā audzēja deviņās saimniecībās. Pļaviņās zirnīšus konservēšanai audzēja 40 hektāru platībā. Jūlijā saimniecības sāk ražas piegādi valstij.
– 1. septembrī durvis vēra patiesi straujos tempos uzceltā Jaunjelgavas vidusskola 1072 bērniem. Pamatakmens ēkai ielikts 1976. gada 19. novembrī, bet nākamā gada 25. augustā jau nodotas skolas atslēgas. Skolas ēkā iemūrēts miljons ķieģeļu, tās būvei iztērēti 994 tūkstoši rubļu.
– 1. oktobrī skolēni sāka mācīties Kokneses internātpalīgskolas jaunajā korpusā. Skolā mācījās 180 skolēnu un strādāja 29 skolotāji.
1978. gads
– Stučkā pirmo reizi notika pilngadnieku salidojums, uz kuru aicināti visi 18 gadu vecumu sasniegušie jaunieši no visa rajona. Togad rajonā bija 400 jauniešu šādā vecumā.
– Lai pasniegtu zelta medaļas trijām teicamniecēm, Kokneses vidusskolas izlaidumā piedalījās LPSR izglītības ministra pirmais vietnieks A. Builis. Medaļas saņēma Inguna Gaiša, Daina Mačuļska un Sandra Sudare.
– Vienpadsmit dienas Stučkā dzīvoja un trenējās 32 augstākās līgas hokeja komandas “Spartaks” spēlētāji.
1978. gads
– Tapa P. Stučkas pieminekļa laukums. Pieminekli montēja ļeņingradieši — rūpnīcas “Monumentskuļptura” speciālisti. Laukumu un pieminekli atklāj a 20. jūlijā, atzīmējot Latvijas PSR 38. gadadienu.
1979. gads
– 22. martā jurģi Stučkas poliklīnikā. Jaunās poliklīnikas simbolisko atslēgu saņēma galvenais ārsts G. Gromovs. Slimniekus ārstēs 26 specialitāšu medicīnas darbinieki.
– Aizkraukles kolhozā samontēta pirmā Līvānu tipa māja.
– Stučkas mūzikas skolai piešķirts komponista Pētera Barisona vārds.
– Dziesmu sacensībā republikas skolēnu Dziesmu svētkos pirmo vietu un republikas Izglītības ministrijas ceļojošo Sarkano karogu ieguva Pļaviņu vidusskolas 5.— 8. klases koris (skolotāja Staņislava Kalniņa). Kokneses moderno deju kolektīvs, kuru vada Rita Gaiša, skatē izcīnīja pirmo vietu.
– Stučkas 24. profesionāli teh-niskajā vidusskolā — pirmais izlaidums. Skolu beidza 28 jaunie krāsotāji un krāsotājas.
– Stučkas stadionā uzliets ledus.
– 1. septembrī darbu sāka jauna mācību iestāde — bērnu mākslas skola Jaunjelgavā. Tā ir piektā šāda skola republikā.
– Aizkraukles kolhoza konservu cehā šoruden ar gurķiem iemarinēti 425 tūkstoši burku. Iekonservēts 50 tonnu ābolu sulas un četras tonnas skābeņu.
– Kinoteātrī “Stars” notika dokumentālās filmas “Stučka. Trīs sākumi.” pirmizrāde. Režisora Jāņa Dzenīša veidotajā 30 minūšu filmā pilsēta filmēta 1979. gadā — ielas, Daugava, cilvēki.
– 9. novembrī atklāja jauno Taurkalnes ciema padomes administratīvo ēku.
– 11. decembrī Stučkā viesojās kosmonauts Valērijs Rjumins, kurš piedalījās vēsturē ilgākajā lidojumā kosmosā. Viņš orbītā pavadīja 175 dienas.
1980. gads
– Stučkas rajonā notika republikas kinofestivāls.
– Vīgantes parkā pēc ilgiem gadiem atkal notika rajona Dziesmu un deju svētki, to virsdiriģents — secietis Vilis Pāvils. Vīru kora “Staburags” dziedātāji uz koncertu ieradās ar kuģi “Staburags”.
– 23. decembrī Stučkā ekspluatācijā nodeva jauno grāmatu veikalu, tam dots nosaukums “Prometejs”.
1992. gads
– Aizkraukles pilsēta svinēja 25. dzimšanas dienu.
– Laikraksta salikšanā sāka izmantot datorus. Sākumā datorā maketēja daļu iekšlapu, vēlāk visu laikrakstu pilnībā.
– “Staburagam” jurģi. Redakcija pārcēlās no tipogrāfijas ēkas uz māju Lāčplēša ielā 4, kur telpas īrēja no Informācijas un skaitļošanas nodaļas.
– Heraldikas komisija apstiprināja Aizkraukles pilsētas ģerboni. Tā idejas autors — rīdzinieks Vladimirs Ladusāns. Vispirms ģerboni ieauda Aizkraukles 55. zemessardzes bataljona karogā.
1993. gads
– Paju sabiedrības “Bormaņi” tīrumā atrada 500 kilogramu smagu aviobumbu. Bīstamais atradums turpat iznīcināts.
– Neretas luterāņu baznīcas tornī atkal sāka skanēt zvans. To uzdāvināja ticīgie no Dānijas.
1994. gads
– Parādu dēļ rūpnīcai “VEF telefons” Aizkrauklē atslēdza ūdeni. Šī iemesla dēļ rūpnīca nevarēja atsākt darbību, un pilsētā kļuva par 180 bezdarbniekiem vairāk.
– Aizkraukles Romas katoļu draudze nolēma būvēt dievnamu. Baznīcas projektu pasūtīja un par to samaksāja pilsētas dome.
1995. gads
– Skrīveru ambulance pārcēlās uz jaunām labiekārtotām telpām bijušā sadzīves pakalpojumu paviljona ēkas pirmajā stāvā.
– Mūžībā aizgāja ilggadējais “Staburaga” fotogrāfs Ārijs Gārša.
1996. gads
– Ilgus gadus Neretas slimnīca un poliklīnika bija dažādās mājās tālu viena no otras. Abas iestādes pārvietoja zem viena jumta.
– Aizkraukles rajona padome pieņēma konceptuālu lēmumu veidot rajona internātskolu. Klases izvietoja Vecbebru lauksaimniecības tehnikuma vecajā korpusā.
– Pie Pļaviņu pilsētas domes ēkas divdesmit piecu grādu salā notika skolotāju, skolēnu un vecāku pikets. Piketētāji pieprasīja iespēju mācīties un strādāt siltumā. Gaisa temperatūra telpās bija tikai 0 līdz plus seši grādi.
– Aizkraukles veselības centrs saņēma dāvanu no Amerikas — jaunākās paaudzes firmas “Siemens” ultrasonogrāfu.
1997. gads
– Pirms 10 gadiem, 1997. gada 2. aprīlī, laikraksts iznāca ar pirmo krāsaino fotogrāfiju, tajā — “Staburaga” kolektīvs.
– Septembrī beidzot dzimtenē pārbedīja rakstnieku Jāni Jaunsudrabiņu. “Staburagā” plašas reportāžas pirms un pēc pārbedīšanas, kā arī reportāža no Ķišku kapiem Neretā.
1998. gads
– 24. novembrī apstiprināja Aizkraukles pilsētas ģerboni. Trīs ozola lapas simbolizē Pļaviņu HES turbīnas, kuras griež Daugavas ūdens. Trīs zvaigznes simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus — Latgali, Kurzemi un Vidzemi. Ģerboņa apakšā attēlota sudrabota Daugava.
– Skrīveru aptiekai apritēja 115. gadskārta.
1999. gads
– “Staburags” izdeva pielikumus “Kokneses Vēstis” un “Skrīveru Vārds”.
– 2. februārī iznāca laikraksta 5000. numurs. Neretā sāka darboties hidroelektrostacija.
2000. gads
– 21. gadsimta pirmais bērniņš Aizkraukles rajonā piedzima pēc Jaungada salūta pulksten 3.05 neretietes Ludmilas Ivanovas ģimenē.
– Izveidoja pirmo nekustamo īpašumu privātfirmu — SIA “Visi nekustamie īpašumi”.
2001. gads
– Īstenojot teritoriālo reformu, apvienojās Aizkraukles pilsēta un Aizkraukles pagasts, tika izveidots Aizkraukles novads.
– Skrīveru pārtikas kombinātā sāka ražot konfektes “Gotiņa” ar kukurūzas nūjiņām. Tā bija jau četrpadsmitā te ražotā saldumu šķirne.
– Martā darbu sāka jaunā Aizkraukles novada dome. Par priekšsēdētāju ievēlēja bijušo “Unibankas” Aizkraukles filiāles pārvaldnieku Vilni Plūmi.
2002. gads
– Apstiprināja Aizkraukles himnu. Tās autors – Jānis Ostrovskis.
– Aizkrauklē atklāja veikalu “Mego”.
– Sunākstē atklāja veikalu “Elvi”.
– 8. un 9. novembrī Aizkraukles rajonā viesojās Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga.
2003. gads
– Aizkrauklē Līgodienā notika “Ziņģe 2003”.
– Koknesi atzina par sakoptāko pagastu Zemgalē.
2003. gads
– SIA “Rūpnīca Veseta” sāka ražot bruģakmeni.
– Pļaviņu HES pabeidza 1. hidroagregāta rekonstrukciju.
– Neretas dievnams svinēja 410 gadu jubileju.
2004. gads
– Aizkraukle atzīta par Latvijas sakārtotāko pilsētu.
– Aizkrauklē sāka rūpnīcas
“Jeld —Wen” celtniecību.
– Aizkrauklē atklāja sociālo centru.
2005. gads
– Akciju sabiedrība “Virši—A” svinēja 10 gadu jubileju.
– Aizkraukles pilsētas bibliotēkā atklāja jaunu lasītavu. Aizkraukliešus klātienē sveica kultūras ministre Helēna Demakova.
– Janvārī Aizkrauklē notika Uzņēmēju dienas. Piedalījās Ministru prezidents Aigars Kalvītis.
– Seces pamatskolā atklāja jaunuzcelto sporta zāli.
– Skrīveros atklāja sociālo centru.
– Pašvaldību vēlēšanās piedalījās 53,64% jeb 15 207 balsstiesīgie Aizkraukles rajona iedzīvotāji. Visaktīvākie — pilskalnieši (72%).
– Uz IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem devās 1009 dalībnieki. Visvairāk kolektīvu (8) — no Kokneses.
2006. gads
– Skrīveri kļuva par Zemgales sakoptāko pagastu.
– Voldemāra Jākobsona muzejam Bebros svinēja 30 gadu jubileju.
– Saeimā iekļuva divi aizkrauklieši: Leons Līdums un Ligita Silaraupa.
– Aizkrauklē atklāja māju instalāciju veikalu “Profs”.
– Pēc Jaunjelgavas pilsētas vēlētāju apvienības “Atklātība” deputātu ierosinājuma pilsētas dome izteica neuzticību Jānim Krūmiņam. Viņa vietā ievēlēja Gundaru Stahovski.
– Atklāja lokveida kustību Jaunceltnes un Gaismas ielu krustojumā Aizkrauklē.
– Dzelzceļa maršrutā Rīga—Aizkraukle sāka kursēt modernizēts elektrovilciena sastāvs.
2007. gads
– Aizkraukli apciemoja Čehijas vēstnieks Latvijā Jans Finferle.
– Ministru kabinets piešķīra valsts mērķdotāciju astoņiem Aizkraukles rajona pašvaldību projektiem.
– Nekustamo īpašumu kompānija “Ogres nami” Aizkrauklē atjaunoja otro dzīvojamo māju.
– Aizkraukles ledushallē atvēra veikalu “Top mēbeles”.
1981. gads
– Sāka būvēt Stučkas pilsētas jauno bērnudārzu “Zīlīte”. Tas paredzēts 280 bērniem.
– Atklāja jaunu bērnudārzu Vecbebros 90 mazuļiem.
– Siera sējēju sacensībās Liepājā siera meistari no Zalves ieguva otrās pakāpes diplomu.
– Oškalna kolhozā izveidoja savu feldšeru — vecmāšu punktu. Tam atvēlēts četristabu dzīvoklis pirmajā stāvā.
1982. gads
– Pēc Stučkas kultūras nama direktora Oļģerta Lejnieka iniciatīvas Stučkā nodibināts fotoklubs. Uz pirmo tikšanos ieradās astoņi vietējie fotogrāfi.
– Stučkas bērnudārzam “Saulīte” apritēja 20 gadu.
– Stučkas pilsētas teritorijā sāka nostiprināt Daugavas krastu, veidojot dolomīta uzbērumu.
1983. gads
– Stučkas 24. profesionāli tehniskajā vidusskolā svinīgi atklāja skolas kompleksa pēdējo objektu — sporta un sadzīves korpusu ar mājīgu ēdnīcu, bibliotēku, lasītavu un sporta zāli, kādas nav nekur citur rajonā.
– Stučkas telefona aparātu rūpnīcas 15 gadu jubilejas svinībās piedalījās tāls viesis — PSRS lidotājs — kosmonauts Ļevs Djomins.
– 2. augustā Daudzevas kolhozā iedarbināja jaunuzcelto graudu kalti. Pirmos rudzus tajā sabēra šoferis Jānis Zariņš. Jaunās kaltes caurlaides spēja bija 20 tonnu stundā.
– Atklāja Valles jauno bērnudārzu “Cielaviņa”. Bērnudārzs paredzēts 140 bērniem. “Cielaviņa” bija jau divdesmitais bērnudārzs rajonā.
– Secē notika pirmās motokrosa sacensības “Sece –83”. Tajās piedalījās 109 braucēji no divām republikām.
1984. gads
– Skrīveru izmēģinājumu saimniecības govs Pīkste kļuva par absolūto Latvijas čempioni, gadā dodot 8905 kilogramus piena.
– Pļaviņu mazbērnu novietne atzīmēja 30 gadu jubileju.
1985. gads
– Atklāja Neretas padomju saimniecības lidlauku.
– Uzbūvēts jauns bērnudārzs Secē un Koknesē.
– Nodibināta atturības veicināšanas biedrības Stučkas rajona organizācija.
1986. gads
– Ar Nerūdas izrakteņu kombināta atbalstu Pļaviņās ierīkoja jaunu atklāto hokeja laukumu.
– Nodibināts slaucēju piectūkstošnieču klubs “Daugaviņa”.
– Pļaviņās atklāja Ļeņina pieminekli.
1987. gads
– Jaunjelgavas MRS celtnieku kolektīvs uzbūvēja jaunu klubu Taurkalnē un mehāniskās darbnīcas.
– Stučkā, bijušās autobusu stacijas teritorijā, atklāta jauna konteinertipa degvielas uzpildes stacija. Tā izgatavota Somijā.
– Neretas vidusskola svinēja 50 gadu jubileju.
– Sērenes kolhozs svinēja 40 gadu jubileju.
1988. gads
– Stučkas 1. vidusskolā otro darba gadu sāka informātikas un skaitļošanas tehnikas kabinets. Tajā apmācīja rajona vidusskolu izlaiduma klašu jauniešus.
– Stučkas rajons saņēma pārvietojamo stomatoloģisko iekārtu.
– Stučkas rajona ceļu saimniecības pārziņā ir 44 tilti, septiņi no tiem — koka. Vecākie un garākie ved pāri Dienvidsusējai.
– Aizkraukles kolhoza kombainieri nolēmuši atteikties no sociālistiskās sacensības. Tās dēļ sākusi ciest kvalitāte.
– Par Neretas padomju saimniecības direktoru apstiprināts Guntis Ozoliņš.
1989. gads
– Pirmo reizi rajona laikraksts iznāca ar nosaukumu “Staburags”. Kompartijas Stučkas rajona komitejas birojs, ņemot vērā iedzīvotāju vairākuma vēlēšanos, kas izteikta redakcijas veiktajā aptaujā, apstiprināja jauno nosaukumu. Pirmo “Staburaga” numuru drukāja Stučkā.
– No 4. aprīļa “Staburaga” redaktors bija Juris Vingris.
– Pļaviņās novietots piemiņas akmens Oliņkalnam.
– 22. augustā pie Aizkraukles ciema kultūras nama atklāja piemiņas akmeni “Tiem, kas nepārnāca”.
1990. gads
– 23. janvārī par “Staburaga redaktoru kļuva Jānis Bērziņš.
– 10. februārī no “Staburaga” “galviņas” pazūd teksts “LKP Stučkas rajona komitejas un Stučkas rajona tautas deputātu padomes laikraksts”. Tā vietā — “Stučkas rajona laikraksts”.
– Skrīveros atklāja piemiņas akmeni represētajiem.
– Stučkā, pie “Baltās mājas”, notika pikets. Tā iemesls — pilsētā vajadzīga vēl viena skola, arī bērnudārzu ēkas nav pietiekamā tehniskā kārtībā. Piketā piedalījās arī bērni.
– 11. augustā zem “Staburaga” “galviņas” pirmo reizi ievietoja uzrakstu “Aizkraukles rajona laikraksts”.
1991. gads
– Sāka raidīt Aizkraukles televīzija.
– Demontēja pieminekli Pēterim Stučkam. Lai to ieceltu mašīnā, bija vajadzīgi divi autoceltņi.
