Aktīvi pārdomu paudēji ir koknesieši — pēdējā laikā viņi “Staburagam” atsūtījuši visvairāk vēstuļu.
Dzeja un dzīves
proza
Pavasara atnākšana “Staburaga” lasītājus mudina dzejot. R. Viļumsone no Kokneses mums raksta:
“Pavasaris klāt ar joni,
Strazdi uzdod skaļu toni.
Pulcējas tad putnu bari,
Sākas diži putnu kari.”
Kāds koknesietis, kurš grib palikt anonīms, dzejas rindas velta Tautas partijai:
“Dari šo vai it neko,
Lati ripos kabatā;
Dzīvo itin zili zaļi,
Kamēr biksēm nokrīt gali.”
Savukārt Rūdolfs Pranaitis no Pilskalnes apcer tēmu par aiziešanu mūžībā:
“Varbūt kamene ducinās rekviēmu
Tajā brīdī, kad man pazudīs viss.
Un tik skaidri zināma arī tēma:
Galā komēdija, priekškaram laiks ir krist.
Zemes bite, kas man tik simpātiska,
Viņas dūciens izskanēs dobjš un rāms:
Nupat no apvāršņa ietvertā zaļā diska
Atkal aiziet kāds cilvēks nezināms.”
Grib, lai publisko algas
Koknesietis, kurš savu vārdu lūdz nenosaukt, divās vēstulēs kritizē SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” vadību: kad ārā bijis plus 15 grādu, kurināts uz nebēdu, bet, gaisa temperatūrai pazeminoties dažus grādus zem nulles un krītot sniegam, dzīvokļi nav apsildīti.
Rakstītājam joprojām nav skaidrs, kāpēc vasarā par apkuri jāmaksā tik augsta pastāvīgā maksa un kur šī nauda paliek. “Pirms dažiem gadiem naudu vasarā lūdza avansā šķeldas iegādei, lai būtu rezerve, pēc tam rudenī atskaitīja no apkures maksas, taču tagad mums nav zināms, kur nauda paliek.” Koknesietis nesaprot, kāpēc daļā māju ūdens ir karsts, bet citur tas ir tikai remdens.
“Mēs gaidām, kad reiz paziņos, cik lielas algas ir komunālo pakalpojumu uzņēmuma darbiniekiem, turklāt ar visiem nodokļiem. Lai mazāk izklausītos, bieži vien nosauc bez nodokļiem. Laikam baidās, ka tauta uzzinās patiesību. Ir taču “Kokneses Vēstis”, kur informāciju par algām varētu publicēt,” raksta koknesietis.
Izglāba mīļo Rasiņu
Lidija Vanaga sirsnīgu paldies saka veterinārārstam Dāvidam Kleimanim, kurš palīdzēja izārstēt viņas mīļo kucīti Rasiņu. Svētdienā viņš pats aizvedis suni uz ambulanci, kur veicis izmeklēšanu, pēc tam divas reizes apmeklējis mājās, sniedzot medicīnisko palīdzību un konsultējot. “Cik patīkami, ka mums ir šādi jaunie speciālisti, kuri ir izvēlējušies pareizo profesiju!” priecājas Lidija Vanaga un veterinārār-stam novēl arī turpmāk būt atsaucīgam un mīlēt dzīvniekus.
Katrai dienai vajag uzliesmojumu
“Savlaik Imants Ziedonis epifānijā rakstīja, ka ik dienai vajadzīgs savs uzliesmojums,” atceras Elda Briška no Iršiem. Tādu viņa izjutusi, LTV1 raidījumā “Latvija var!” skatoties sižetu par Valkas uzņēmēju Imantu Šteinu — pirms 12 gadiem viņš sācis ražošanu, bankā aizņemoties pusmiljonu dolāru, pirmie darba gadi bijuši gandrīz traģiski, tomēr uz veiksmes ceļa izvedusi neatlaidība, pārliecība un sadarbība ar Somiju. Tagad uzņēmējs produkciju eksportē uz 14 valstīm. Viņš atzīst, ka igauņi ir tikuši tālāk, jo ir vairāk “par”, taču latvieši — vairāk “pret”.
Elda Briška domā, ka vajadzētu vairāk uzteikt, nevis nozākāt tos, kuri cenšas ko darīt.
Piebūra
lielkalibra ideju
Fēlikss Čeksters no Kokneses pauž savas pārdomas saistībā ar pagājušo Ļeņina jubileju.
“Ļeņins pamanījās “pieburt” komunismu krievu tautai kā lielkalibra ideju, un krievu tauta šo indīgo kumosu norija ar visu makšķeres āķi… Viņa politiskā darbība arvien ir bijusi tikpat netīra kā personiskā dzīve. Solīdams tautām vispilnīgāko brīvību, viņš savu darbību beidza ar asiņainu teroru un absolūtu despotismu,” raksta Fēlikss Čeksters.
Raksta no
cietuma
Vēstuli “Staburags” saņēmis arī no Rīgas Centrālcietuma. Guntars Broks raksta, ka Aiz-
kraukles rajona tiesa par 20 latu nolaupīšanu māsai viņu notiesājusi nepamatoti, taču Zemgales apgabaltiesa spriedumu atstājusi spēkā. Vīrietis vēlas redakcijai pastāstīt, kā īsti bijis. Tomēr šādus jautājumus redakcija neizskata, vienīgi tiesas kompetencē ir izvērtēt visus faktus un piespriest sodu.
