“Staburaga” pastkastītē sakrājušās vairākas lasītāju vēstules.
“Staburaga” pastkastītē sakrājušās vairākas lasītāju vēstules. Publicējam pārdomu fragmentus no tām par jums svarīgajām tēmām, kuras atklājat savās vēstulēs.
Jāpalaiž mušiņas!
Aizkrauklietis Voldemārs Zakss atsūtījis divas vēstules. Vienā no tām Zaksa kungs raksta, ka, viņaprāt, Latvijā veiksmīgāk izskaustu tā sauktās “točkas”, atļaujot degvīnu ražot mājās: “Manā augļudārzā lapu tinējs postīja kokus, līdz Ogres izmēģinājumu stacijā “Kārļos” nopirku pudelīti ar mazām baltām mušiņām. Kad mušiņas izlaidu savā ābeļdārzā, lapu tinējs pazuda uz daudziem gadiem. Latvijā visus brīvvalsts gadus notika cīņa ar “točkām”. Tajā iesaistījās ne tikai policisti, bet pat “Latvijas Avīze”. Nesen lasīju, ka Lietuvā “točku” problēmas neesot — lietuvieši lietojot tikai paštaisīto alkoholu. Kad vīru koris “Staburags” viesojās Gruzijā, pārliecinājāmies, ka ikvienas dzīvojamās mājas pagrabstāvā darbojas degvīna ražotne, kur no raudzētām vīnogu miziņām iegūst lētu un augstvērtīgu dzērienu. Kāpēc Latvijā nevar atļaut ražot degvīnu mājas apstākļos un to pārdot? Tas vismaz būs gatavots Latvijā no pašmāju izejvielām. Vai jāpalaiž mazās baltās mušiņas, lai Latvijā izskaustu “točkas”?”
Mānīšanās ar sertifikātiem
Otrajā vēstulē Zaksa kungs pauž savu viedokli par to, cik netaisnīgi valdība izrīkojusies ar privatizācijas sertifikātu pirkšanu, pārdošanu un derīguma termiņa mainīšanu:
“Lielākais noziegums 8. Saeimas laikā ir mānīšanās ar privatizācijas sertifikātu beigu datumu. Par sertifikātu lietošanas termiņa beigām paziņoja pirms trim gadiem. Tikai līdz 31. decembrim, un pēc tam tie kļūs nederīgi! Cilvēki tolaik pārdeva sertifikātus par niecīgu cenu, jo domāja — labāk mazāk nekā necik. Sertifikātus sapirka tie, kuriem bija informācija par mānīšanos. Laikam jau daudzi tam neticēja, un tādēļ valdība “tīklu izmeta” vēlreiz — pagarināja sertifikātu derīguma termiņu vēl uz gadu. Nu derīguma termiņš izrādījās pēdējais. Šogad privatizācijas sertifikāti nokļuvuši īstajās rokās, un visiem kļuvis redzams, cik patiesībā tie ir vērti. Tautas lielākajai daļai atliek vien noplātīt rokas.”
Viss ir saprotams un skaidrs
Jānis Vancāns pēc Tatjanas Bērziņas vēstules “Problēmas risinājumu neredz” publicēšanas raksta: “Iesaku visiem noslēgt līgumu ar elektrotīkliem, tad būs jāmaksā tikai par patērēto elektroenerģiju, bez “klaušu” nodevām — Ls 7 gadā. Bērziņas kundzes problēmas ir kārtējie izgudrojumi, kuri aizvaino arī Aizkraukles novada domi un a. s. “Latvenergo”.”
Paliksim bez cukura?
Alise Drātniece no Ogres rajona satraukusies par to, ka Latvijā varētu likvidēt visas cukurfabrikas: “Ar visu vēlēšanu trakumu valdība aizmirsusi par mūsu cukurfabriku aizsardzību. Kā Eiropas Savienība var pieprasīt, lai likvidējam darbavietas, ja esam viena no nabadzīgākajām ES dalībvalstīm? Jau dzirdēju reklāmas, kurās piedāvā lietot cukura aizvietotāju. Tas nav normāli.”
Naudas pietiktu jaunam ceļam
Krumberga kungs no Aizkraukles pagasta vēstulē raksta: “Irākas avantūra Latvijai gadā izmaksā 8 miljonus latu, par kuriem varētu izbūvēt autoceļu no Aizkraukles ne tikai līdz Staburagam, bet pat līdz Jēkabpilij. Attiecībā uz plaši reklamēto augsto kopprodukta pieaugumu. Manuprāt, tas ir kā uzpūsts ziepju burbulis, kurš jebkurā brīdī var plīst, jo balstās tikai uz patēriņa kreditēšanu, nekustamo īpašumu spekulāciju un dārgo Rietumu preču tirgošanu, nevis ražošanas kāpumu, eksports sedz importu knapi par trešdaļu. Neredzot perspektīvu, pēc Labklājības ministrijas datiem, oficiāli 87 tūkstoši (un cik neoficiāli?) darba spējīgo iedzīvotāju, kuriem vajadzētu ražot kopproduktu Latvijā, ir aizbraukuši no valsts, un liela daļa neatgriezīsies. Arī daļai no studējošajiem būs jābrauc uz ārzemēm lasīt sēnes un zemenes, jo Latvijā viņiem darba nebūs.”
Bebros par braucējiem gādā
Bebrēniete Sarmīte Rode priecājas par labi koptajiem pagasta ceļiem: “Pagasta centra autobusu pieturā ierīkots jauns sols pasažieriem, bet pašlaik pēc iedzīvotāju lūguma pie Zutēnu kapiem tiek iekārtota autobusu pietura. Līdz šim pieturvieta bija tālāk aiz kapiem un kapu kopējiem nebija izdevīga. Kaut arī ceļu kopšanai atvēlētās summas nav lielas, ceļa posmos uz Iršiem, Ozoliem un Meņģeli veikta kvalitatīva greiderēšana, ceļa segums sakārtots tā, lai nerastos peļķes.
