“Staburaga” redakcijai pastnieks ik dienas atnes vairākas vēstules, kurās lasītāji pauž savu viedokli par visdažādākajām tēmām, par to, kas viņus satrauc.
“Staburaga” redakcijai pastnieks ik dienas atnes vairākas vēstules, kurās lasītāji pauž savu viedokli par visdažādākajām tēmām, par to, kas viņus satrauc. Bieži vien tieši vēstules pamudina, ir pamats interesantiem rakstiem.
Aizkrauklietis Jānis vēstulē pauž, ka neizprot, ar ko īsti nodarbojas vairāki Aizkraukles uzņēmēji. Tāpat viņu satrauc, vai visi celtniecības un dzīvokļu pārbūves darbi pilsētā ir likumīgi, vai Aizkraukles rajona slimnīca pēc rekonstrukcijas nenonāks privātīpašumā.
Pļaviņu tautskolas dalībniece Vija Strazdiņa priecājas, ka skolai rit jau devītā darba sezona.
“Pirmajā nodarbībā apmeklējām Dailes teātra izrādi “Kaupēn, mans mīļais!”,” viņa raksta. “Otrajā nodarbībā sveicām šīsvasaras jubilāres. Šovasar skaista jubileja bija arī skolotājai Edītei Kupčai.”
Ļoti bieži saņemam vēstules no koknesieša Fēliksa Čekstera. Tajās viņš visbiežāk pauž filozofiskas pārdomas par dzīvi. Šoreiz par pasaules sabiedrību, kura nežēlīgi izturas pret citādi domājošajiem, dažreiz pat aukstasinīgi nogalinot tos, kam ir cita pārliecība, ādas krāsa vai valoda.
“Pasaulē ir daudz ticību un partiju. Vai tāpēc vajadzētu iznīcināt tos, kuri nepatīk? Dievs, radīdams cilvēku, devis viņam prātu, lai spētu atšķirt labo no ļaunā, spēju dzīvot ne vien fiziski, bet arī garīgi pilnvērtīgu dzīvi,” raksta Fēlikss Čeksters.
