Balles pensionāriem. Par atpūtas vakaru Taurkalnē mums raksta Rita Mazūre. Šajā sarīkojumā taurkalniešus ar jautru mūziku priecējusi Lesinsku ģimene un Valles dramatiskais kolektīvs.
Balles pensionāriem
Par atpūtas vakaru Taurkalnē mums raksta Rita Mazūre. Šajā sarīkojumā taurkalniešus ar jautru mūziku priecējusi Lesinsku ģimene un Valles dramatiskais kolektīvs. Deputāts Līcītis sarūpējis dāvanas tiem vecļaudīm, kuru ballē nebijis.
Maija Bērziņa no Aiviekstes pagasta raksta, ka aiviekstieši savā pensionāru ballē dejojuši kā jaunībā. Nevienu nemocījušas ne kaulu sāpes, ne nogurums.
Pelnījis pat pieminekli
Vairāki lasītāji izteikuši savas domas par Ilmāra Gaiša vārda piešķiršanu Kokneses vidusskolai.
Kāda šīs skolas absolvente raksta, ka absolventu salidojumā 2001. gada martā ne vārds neesot bilsts par to, ka skolu vajadzētu nosaukt Ilmāra Gaiša vārdā. “Man nav iebildumu, ka skolai ir Gaiša vārds. Vai tomēr nevajadzētu tādu vārdu, ar ko skola asociējas tagadējiem skolēniem?” — jautā vēstules autore.
Zaķu ģimene no Ogres rajona Krapes uzskata, ka Ilmārs Gaišs pelnījis pat pieminekli. “Kokneses vidusskolas direktors Ilmārs Gaišs ir godam nopelnījis, lai skolu sauktu viņa vārdā. Pieminekli pie skolas viņam vajadzētu. Mēs pat savam dēliņam izvēlējāmies cienījamā direktora vārdu — Ilmārs,” raksta Zaķu ģimene.
Karote darvas mucā medus
Koknesietis Arnolds Vabulis uzskata, ka Slavietes kundze ar savu vēstuli aizskārusi direktora Gaiša piemiņu un ar karoti darvas sabojājusi mucu medus.
Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis no savējā atšķirīgu viedokli nespēj pieņemt un diskusijas sākšanā vispirms vaino “Staburagu”. Ar viņa Ilmāram Gaišam veltītajiem vārdiem redakcija pieliek punktu Koknesi saviļņojušajai domu apmaiņai:
“Ilmārs Gaišs veidoja Kokneses vidusskolu par nākotnes skolu. Labi atceros viņa cieņas pilno attieksmi pret katru skolēnu, pret katru skolotāju un skolas tehnisko darbinieku. Ikvienā skolēnā viņš saredzēja labo, pat vislielākajā palaidnī. Pats galvenais — skeptiķiem līdzēja ieraudzīt labo, izmisušajiem atgūt ticību sev. Viņš lepojās un priecājās par visiem skolēnu un skolotāju panākumiem un mudināja tiekties pēc arvien jauniem sasniegumiem. Viņa darbības laikā skolā valdīja radošs, darbīgs gars. Ar lielu sajūsmu atceros pilngadības svētkus Koknesē, skolotāju aktivitātes ciematā, kuru centrā vienmēr bija Rita un Ilmārs Gaiši .”
