Vakar Neretas novada novadpētniecības muzejā atmiņu pēcpusdienā “Vēstules no Sibīrijas” Neretā dzīvojošie represētie un viņu ģimenes locekļi dalījās atmiņās par pārdzīvotajām represijām, kas 1949. gada 25. martā skāra daudzas latviešu ģimenes.
Pie piemiņas plāksnes “Sāga”, kas atrodas iepretim vecajai Neretas pagastmājai Pētera Lodziņa ielā, komunistiskā režīma represiju upuriem vakar notika arī piemiņas brīdis. Svecīšu liesmas un ziedi liecināja par to, ka šie vēstures notikumi netiek aizmirsti.
Muzeja vadītāja Lidija Ozoliņa stāsta, ka neretieši lasījuši vēstules uz mājām no Sibīrijas. “Kāda neretiete raksta mājiniekiem, lai atsūta spilvenu, cimdu un zeķu rakstus, ļoti gaida krāsainus mulinē diegus izšūšanai, jo Sibīrijā tādi nav nopērkami. Vislielāko pateicību vēstulē sūta par kilogramu vilnas dzijas, kas Sibīrijā izsūtītajiem bija milzu bagātība,” stāsta Lidija Ozoliņa.
Atmiņu pēcpusdienā piedalījās pieci represētie, viena no viņiem — Ārija Zālīte — lasīja arī savas vēstules, ko rakstījusi savam nākamajam vīram Tālim, tās piepildītas ar jaunības ilgām, mīlestību. Ārijas kundze atceras, ka tieši vēstules no mājiniekiem uzturējušas dzīvotgribu un neļāvušas rimt sapnim par to, ka reiz tomēr atgriezīsies atpakaļ mājās, dzimtenē. ◆
Vēstules no Sibīrijas stiprina dzīvotgribu
00:00
26.03.2019
88