Bioloģiski sertificētā zemnieku saimniecībā “Janavas” Koknesē audzē ārstniecības augus un gatavo zāļu tējas.
Bioloģiski sertificētā zemnieku saimniecībā “Janavas” Koknesē audzē ārstniecības augus un gatavo zāļu tējas. Šogad saimniecības piedāvāto tēju klāstā kāds jaunums — kaltētu augļu maisījums.
Pirmo naudu nopelna ar baldriānu
Zemnieku saimniecības “Janavas” īpašniece Anta Kučere ārstniecības augu audzēšanu un tēju gatavošanu uzskata par savu sūtību: “Kopš bērnības atceros, ka mūsu mājas bēniņos kaltēja zālītes un mamma gatavoja zāļu tējas. No viņas daudz esmu mācījusies un, kad vēlāk vajadzēja ārstēt savu ģimeni, lūdzu viņai padomu. Tagad arī manas mājas augšstāvs pārvērties par žāvētavu, un manis gatavotās tējas dzeram abi ar vīru, abu dēlu ģimenes un mūsu klienti.”
Sāka Kučeres kundze ar baldriānu. Toreiz par to labi maksāja, taču bija jāiegulda arī liels darbs. Pārdodot baldriānu saknes, nopelnīta pirmā nauda, lai ārstniecības augu audzēšanas biznesu varētu paplašināt. Vēlāk “Janavu” saimniece atklāja vērtīgo augu — ehināciju. Vērtības ziņā tā pielīdzināma žeņšeņam, taču ir vairāk piemērota audzēšanai Latvijas apstākļos. Pirmais mēģinājums audzēt ehinācijas gan bija neveiksmīgs, taču tas neatturēja Kučeres kundzi mēģināt vēlreiz.
Rosina jaunai idejai
Šobrīd viena hektāra platībā “Janavās” audzē kliņģerītes, kumelītes, ehinācijas, salvijas, piparmētras, iestādīts mārsils. Saimniecības pļavās Kučeres kundze vāc arī citus augus tējām. No lauku zālītēm sagatavotas tējas ar patīkamu garšu un noteiktu iedarbību — “Pavasara”, “Ikdienas” un “Klepus”.
Šogad pirmo reizi klientiem piedāvā žāvētu augļu maisījumu. “Pagājušais gads bija āboliem bagāts, tāpēc nolēmām tos izmantot tējas gatavošanai. Tās sastāvā ir ne tikai kaltēti āboli, bet arī upenes, pīlādžogas, aronijas, vilkābeles un plūškoka augļi. Šo maisījumu aplej ar vārošu ūdeni un pagaida, lai ievelkas. To var dzert kā tēju un pēc tam apēst ūdenī uzbriedušos auglīšus,” stāsta Anta Kučere.
Skaists darbs
“Esmu grāmatvede un strādāju Rīgā, Koknesē pavadu tikai brīvo laiku, tāpēc ārstniecības augu audzēšanu un tēju gatavošanu uzskatu par vaļasprieku. Tas ir skaists darbs! Labā garastāvoklī staigāju pa saules apspīdētu pļavu vai lauku un vācu augus tējai. Vēlāk ar labām domām tos gatavoju un fasēju paciņās, līmēju etiķetes,” piebilst Kučeres kundze. Pārdodot tējas gadatirgos, viņa novērojusi, ka klienti bieži vien no vairāku saimniecību piedāvājuma izvēlas tieši “Janavu” tēju. Saimniece domā, tas tāpēc, ka viņas tējas audzētas un gatavotas ar mīlestību.
Vērtīgākas nekā aptiekas zāles
“Patiesībā jau ārstniecības augus, kaut vai to pašu ehināciju, ikviens no mums var audzēt arī dārzā. Tāpēc pārdodu ne tikai tējas, bet arī augu sēkliņas. Tāpat katrs var aiziet arī uz pļavu un savākt augus tējai. Tikai jāzina, kas vajadzīgs un kad to vislabāk darīt. Augus ieteicams savākt līdz Jāņiem un uz pļavu jādodas ap pusdienlaiku, kad augs sevī uzņēmis visvairāk saules enerģijas. Tas ir daudz vērtīgāk nekā dzert aptiekā pirktās zāles. Vienu orgānu tās var ārstēt, bet citam nodarīt kaitējumu,” atklāj “Janavu” saimniece.
Sapņo par savu tirgotavu
Lai droši pašas gatavotās tējas varētu piedāvāt citiem, Anta Kučere regulāri apmeklē dažādus kursus un daudz mācās. “Janavu” produkciju var iegādāties Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā, bioloģiskās produkcijas stendā “Zaļais tirdziņš”, lielveikalā “Domina” un suvenīru veikalos Vecrīgā. Tējas bijušas arī veikalā “Krokuss” Aizkraukles tirgū, taču noiets nebijis pārāk liels. Tomēr Kučeres kundze joprojām lolo sapni par to, ka, apvienojoties Aizkraukles rajona bioloģisko produktu ražotājiem, savu tirdzniecības vietu Aizkrauklē tomēr kādreiz varēs izveidot.
“Janavu” saimniece domā, ka saimniecība varētu kļūt arī par tūristu apskates objektu, kurā ceļotāji var nogaršot jau sagatavotās tējas un paši sev savākt augus tējām, kā arī gūt pozitīvu lādiņu.
