Šī gada 9. decembrī Zemgales apgabaltiesa pieņēma lēmumu sākt Pļaviņu slimnīcas maksātnespējas procedūru un iecelt likvidatoru. Reāli šī medicīnas iestāde un arī poliklīnika nedarbojas jau gandrīz gadu.
Šī gada 9. decembrī Zemgales apgabaltiesa pieņēma lēmumu sākt Pļaviņu slimnīcas maksātnespējas procedūru un iecelt likvidatoru. Reāli šī medicīnas iestāde un arī poliklīnika nedarbojas jau gandrīz gadu.
Slimnīcas slēgšana bija viens no iedzīvotāju visnegatīvāk vērtētajiem pašvaldības deputātu lēmumiem, jo radīja būtiskas izmaiņas iedzīvotāju veselības aprūpē, turklāt zaudētas darbavietas, kuru Pļaviņu pilsētā ir visai pieticīgi.
Par sociālo gultu mazāk naudas
Vēlreiz izvērtējot situāciju, Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētājs Helmuts Banders uzskata, ka slimnīcas slēgšana bija likumsakarīga, jo nevar darboties domei pakļauts uzņēmums, kurš rada zaudējumus.
— Manuprāt, ļoti neizsvērts bija pašvaldības 1998. gada lēmums no rajona padomes pārņemt slimnīcu savā pakļautībā. Kad 1999. gada 11. aprīlī reģistrēja pašvaldības medicīniskās aprūpes bezpeļņas organizāciju — veselības centru “Pļaviņas”, tā darbību paplašināja, izveidojot tā saucamās sociālās gultas. Izdevumus par cilvēka atveseļošanos slimnīcā sedz pašvaldība. Tas bija mēģinājums sabalansēt slimnīcas budžetu, samazinot stacionāra gultasvietu skaitu, ko pieprasīja Daugavas slimokase. Tomēr finansējums par sociālo gultu bija 50 procentu mazāks nekā par stacionāro gultasvietu. Turklāt slimnīcas vadība apzinājās, ka maksa par gultasvietu sedz tikai medicīnisko daļu, bet neietver komunālos vai citus izdevumus. Valsts tajā pašā laikā deklarēja, ka tai nav nekādas daļas, kā mēs spēsim uzturēt slimnīcas ēku vai autotransportu. Attiecībās starp pašvaldību un slimokasi, kura pārstāv valsts deklarēto veselības aprūpes politiku, nav sadarbības, — saka H. Banders.
Pansionātu slimokase nefinansē
Pašvaldības vadītājs atzīst, ka zaudējumi sāka pieaugt jau 1999. gadā. Turklāt mazais gultasvietu skaits neļāva izbrīvēt līdzekļus papildus medikamentu iegādei, autotransporta uzturēšanai un komunālajiem izdevumiem. 2001. gada novembrī Daugavas slimokase pilsētas domi informēja, ka 2000. gadā sāktā slimnīcu pārprofilēšana turpinās, iesakot vairākas nelielas slimnīcas pārveidot par sociālās aprūpes pansionātiem, kuru finansēšanā slimokase vairs nepiedalās. Šajā ziņojumā teikts, ka Aizkraukles rajonā 2002. gadā nav plānots apmaksāt stacionāro veselības aprūpi Neretas un Pļaviņu slimnīcā, bet finansēt tikai sociālās gultas.
Ģimenes ārstu prakses neapvienosies
— Ar tādu naudu mēs slimnīcu neuzturētu. Deputāti lūdza toreizējo slimnīcas vadītāju Inesi Lejnieci iesniegt pārskatu par uzņēmuma finansiālo situāciju. Tas parādīja, ka ieņēmumi no slimokases par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem ir 71 226 lati. Sapratām, ka domei nebūs iespēju dot šādu finansējumu veselības aprūpei. Visa pamatā ir neapdomīgais lēmums pārņemt slimnīcu domes valdījumā, — saka Bandera kungs. — Domāju, ka cēloņi tam varēja būt nepilnīga informācija par situāciju vai arī cerība, ka ģimenes ārstu prakses atrisinās daudzus jautājumus. Šodienas pieredze rāda, ka ģimenes ārstu prakses nebija un nav gatavas apvienoties vienā uzņēmumā. Katram ir savas ieceres, vajadzības un finanses. Pašvaldībai pēc likuma iedzīvotājiem veselības aprūpe jānodrošina. Tomēr valsts pašvaldībai nevar uzdot kaut ko nodrošināt, neparedzot finansējumu, kā tas ir šajā gadījumā, un teikt, ka tā ir tikai vienas pašvaldības problēma.
Iedzīvotāji neapmierināti
Ikviens apzinās, ka slimnīcu Pļaviņās neatjaunos, tomēr pamatots ir aptaujāto iedzīvotāju jautājums — kā turpmāk pilsētā attīstīsies veselības aprūpe? Pēc ārstniecības iestādes likvidācijas darbu turpina laboratorija, strādā vecmāte, iedzīvotājiem ir iespēja konsultēties pie acuārsta un ginekologa. Visvairāk iedzīvotāji ir sašutuši, ka nedarbojas rentgena kabinets.
— Tas ir absurds, ka nofotografēt zobu jābrauc uz Aizkraukli vai Jēkabpili. Tad darbā jāņem brīvdiena. Man ir vecs tēvocis, kuram ik pa laikam nepieciešama medicīniskā aprūpe, lai stiprinātu veselību. Domāju, ka ne Aizkraukles, ne Jēkabpils slimnīcā viņu negaida, — saka pļaviņiete Santa.
Savukārt pensionāre Velta teic, ka laba vai slikta, bet slimnīca Pļaviņās bija, un cilvēkam nevajadzēja braukt ārstēties citur. Medicīniskie izdevumi jau tā ir lieli, lai varētu atļauties tērēt naudu transportam.
Jēkabpilī patīk
Kāda cita iedzīvotāja stāsta, ka nesen ārstējusies Jēkabpils slimnīcā un esot ļoti apmierināta.
— Ārsti un māsiņas ir ļoti laipni, atsaucīgi. Man bez maksas veica plašus izmeklējumus, jo sākotnēji nevarēja noteikt saslimšanas iemeslu. Neko tādu Pļaviņu slimnīcā es nesaņemtu. Vajadzētu vēl tērēties, lai dotos pie dažādiem speciālistiem. Rentgena kabinets gan derētu, — domā šī paciente.
H. Banders uzskata, ka rentgena kabineta darbības atjaunošanai būtiskākie šķēršļi ir nepietiekamā pacientu plūsma un finansējums.
Kas maksās algu?
— Kad slimnīcu slēdza, aicinājām uz sarunu darbiniekus, kuri tur strādāja. Prasības, ko izvirza Labklājības ministrijas departaments, kas uzrauga aparatūru, ir augstas. Pagaidām nav runa par aparātu vecumu vai izmeklēšanas kvalitāti, tā ir pietiekama. Turklāt sadarbībā ar Vilfrātes evaņģēliski luterisko draudzi Vācijā esam ieguvuši arī vienu pārnēsājamu rentgena aparātu, kas ir pietiekami moderns. Šobrīd nav cilvēka, kurš gribētu riskēt un veidot individuālo uzņēmumu, jo runa ir arī par atalgojumu, kādu viņš saņems. Ja kāds no speciālistiem ir gatavs nākt un darboties, pašvaldība var palīdzēt risināt komunālos jautājumus, algas nodrošināšana un aparatūras iegāde nav domes kompetence, — uzsver H. Banders.
Slikta sadarbība ar domi
Pļaviņu pilsētas dome saņēmusi iedzīvotāju iesniegumu izskatīt jautājumu par iespēju tomēr atjaunot rentgena un fizioterapijas kabineta darbību. Pašvaldības vadītājs lūdzis pilsētā praktizējošos ģimenes ārstus izvērtēt, vai šie pakalpojumi ir nepieciešami. Viņu domas atšķiras. Arī sarunā ar “Staburagu” mediķiem nav vienotu uzskatu, vai, piemēram, fizioterapija ir efektīva ārstniecības metode.
“Dažkārt cilvēki brauc uz Aizkraukli vai Jēkabpili vairākas reizes, ja rentgenuzņēmums nav izdevies. Arī neatliekamās palīdzības mediķiem rentgens ir vajadzīgs, lai noskaidrotu, cik nopietna ir trauma. Citi speciālisti nevar strādāt, ja nav fizioterapijas kabineta, jo nav jēgas izrakstīt procedūras, kuras pacients nevar apmeklēt. Sadarbība ar domi ir slikta. Arī laboratorijas Pļaviņās nebūtu, ja darbiniece pati to neveidotu, — stāsta ģimenes ārste Tatjana Kangare. Viņa Pļaviņu slimnīcas slēgšanu vērtē negatīvi.
Pacientu nav, kabinetu slēdz
— Visus hroniskos slimniekus ne Aizkraukles, ne Jēkabpils slimnīca nav spējīga uzņemt. Turklāt vecus cilvēkus Jēkabpilī ne īpaši grib. Daudzi pacienti atzīst, ka ārstētos Pļaviņu slimnīcā, bet nekur citur braukt nevēlas. Mirstība ir palielinājusies, — saka T. Kangare.
— Slimnīcas slēgšana bija valdības nostāja. Ja nepieciešams, Aizkraukles slimnīcā pacientus uzņem, problēmu nav. Iedzīvotājiem nodrošināta primārā palīdzība. Fizioterapija ir maksas pakalpojums. Šī kabineta darbību nosaka cilvēku maksātspēja. Kad slimnīca vēl darbojās, apmeklētība nebija liela. Arī masāžas kabinetu slēdza, jo pacientu nebija pietiekami, — savukārt uzskata ģimenes ārste Inese Lejniece.
Ēkas pagaidām nepieder
Poliklīnikas ēku un telpas, ko apsaimniekoja slimnīca, pagaidām neviens neizmanto. Kamēr nebūs beidzies likvidācijas process, neko uzsākt nevar, turklāt pašvaldībai jāsakārto īpašuma lietas.
— Slimnīca un poliklīnikas ēka ir nodota valdījumā no rajona padomes. Pļaviņu pilsētas domei nav šo ēku īpašuma tiesību. Ar slimnīcu ir cerīgāk, jo pieteikumu zemei un ēkām iesniegusi sabiedriskā organizācija “Latvijas Sarkanais Krusts”. Likumdošana tai nedod iespēju atjaunot īpašuma tiesības šīm ēkām. Domāju, ka nākamajā gadā mums izdosies reģistrēt šo īpašumu uz pašvaldības vārda. Ar poliklīnikas ēku situācija ir ļoti sarežģīta, jo īpašuma atjaunošanas pieteikumu ir iesnieguši mantinieki. Domes speciālisti Valsts arhīva Jēkabpils filiālē ieguva izziņu par bijušajiem Pļaviņu rajona lēmumiem, kur norādīts, ka par šo īpašumu ir aprēķinātas kompensācijas. Tomēr nav nekādas informācijas, vai mantinieki šo kompensāciju ir saņēmuši un nepamatoti pretendē uz īpašumu. Ja kompensācija nav saņemta, viņiem ir tiesības pretendēt. Slimnīcas likvidācijas procesā jāatrisina arī šis jautājums, — stāsta Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētājs.
Derētu vēl viens stāvs
Paredzēts, ka Pļaviņu pašvaldības veco ļaužu un invalīdu pansionāts, kurš darbojas slimnīcas ēkas trešajā stāvā, varētu pārņemt arī otro stāvu. Iestādes vadītāja Skaidrīte Bilzena atzīst, ka līdzšinējās telpas ir par mazām, lai izvietotu vairāk cilvēku, bet paplašināšanai trūkst līdzekļu. Otrajā stāvā nepieciešams pamatīgs remonts, lai sociālās aprūpes iestādi varētu izveidot atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām, kuras stāsies spēkā 2006. gadā.
H. Banders uzskata, ka šo jautājumu ar laiku atrisinās, jo nevar pieļaut, ka pārtrauktu darboties vēl viens pašvaldības uzņēmums, kas sniedz sociālos pakalpojumus.
