Šonedēļ pie Saeimas nama piketēja mediķi, protestējot pret nākamā gada nepietiekamo finansējumu un zemajām algām. Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības Aizkraukles slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja Anda Šurpicka stāsta, ka Aizkraukles mediķi šoreiz piketā nepiedalījās, lai gan kolēģu prasības pilnībā atbalsta.
Pikets ir veids, kā problēmai pievērst ne tikai valstsvīru, bet arī iedzīvotāju uzmanību. “Daudzi cilvēki joprojām nesaprot, kāpēc daļai pacientu par medicīnas pakalpojumiem jāmaksā pilna cena, bet citi tiek ārstēti lētāk,” viņa saka. Pacienti domā, ka vainīga ir slimnīca, lai gan vainojama ir valsts, kas piešķir par maz naudas. Garās rindas, gaidot pieņemšanu ar valsts līdzfinansējumu, arī Aizkraukles poliklīnikas pacientiem nav pieņemamas, tāpat kā pakalpojumi par pilnu cenu. Pēc SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājas Alīdas Vānes informācijas, ambulatorajai aprūpei poliklīnikā šogad iztērēts apmēram par 40 tūkstošiem latu vairāk, nekā paredz līgums, jo poliklīnikā neierobežo bērnu un endokrinologa bezmaksas pieņemšanu. Taču pārtērēto naudu valsts negrasās atmaksāt, lai gan Aizkraukles reģions ir vienīgais Latvijā, kur ir tik zems ambulatorās veselības aprūpes finansējums. Vakar Vānes kundze Veselības ministrijā iesniedza vēstuli, kurā prasa nākamajam gadam piešķirt iedzīvotāju skaitam atbilstošu finansējumu. “Tā kā jau divus pēdējos gadus SIA “Aizkraukles slimnīca” regulāri jūs informē par neadekvāto sekundārās veselības aprūpes kvotu, ļoti ceram, ka 2012. gadā šīs diskriminācijas pret Aizkraukles, Jaunjelgavas, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru, Kokneses iedzīvotājiem vairs nebūs. Atrunas, kuras esam saņēmuši jau divus gadus, diemžēl neapmierina mūsu iedzīvotājus un līdz ar to arī mūs, jo jūtamies atbildīgi par savu iedzīvotāju veselību,” teikts vēstulē. Veselības ministre Ingrīda Circene gan atzīst, ka uz līdzekļu pieaugumu medicīnai varot cerēt tikai agrākais pēc gada, un rindas būšot vienmēr. Viņa uzsver, ka medicīnas iestādēm pareizi jāsaplāno līdzekļi, tajā skaitā Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Tajā šomēnes pārtraukti valsts apmaksātie magnētiskās rezonanses un vairāki citi sarežģīti plānveida izmeklējumi, jo pārtērēts 200 tūkstošu latu. Slimnīcas pārstāvji uzsver, ka izdevumus rūpīgi plāno visu gadu, tomēr ir neparedzēti izmeklējumi. Pacienti pilnu cenu, 75 latus par izmeklējumu, nespēj samaksāt. Kāpēc vispirms nevar taisnīgi saplānot valsts budžetu? “Parex” bankas, “air Baltic“ glābšanai, atlaisto deputātu kompensācijām nauda atrodas, bet veselības aprūpes nozare ir kā baskājaina bārenīte. Un tādi paši ir viņas “pavalstnieki” — maksātnespējīgi naudas trūkuma ķīlnieki.
