Dzeldina un dziedina
Tas, ka lielo nātri izmanto medicīniskos nolūkos, nav atklājums, tikmēr nātres lietošana uzturā tiek pamatoti popularizēta vien pēdējos gados. Mūsu senči nātri pazina itin labi un agros pavasaros to meklēja līdz ar pirmajām pļavas skābeņu, gārsas un virzas lapiņām. Kara un koncentrācijas nometnes šausmas pārcietušie uzskata, ka bez nātres diez vai būtu izdzīvojuši.
Par nezāli sauktais augs uzturvērtības ziņā, izrādās, pārspēj visus dārzā audzētos dārzeņus un zaļumus. Nātre ir lielisks kalcija, magnija, dzelzs un kālija, kā arī A, K, B vitamīnu avots. Turklāt C vitamīna tikko plūktās nātrēs ir divas reizes vairāk nekā upenēs un citronos, karotīna vairāk nekā burkānos un kur vēl vērtīgā pantotēnskābe un skudrskābe, kas izdalās caur nātru lapu dziedzerīšiem, radot dzeldinošu efektu.
Nātres izvilkumu un tinktūru veidā zāļu sievas iesaka kā līdzekli pret siena drudzi un citām alerģijām, astmu, tāpat arī pret bronhītu un Alcheimera slimību un iekaisušiem urīnceļiem. Nātru tēja noder saaukstēšanās gadījumos, bet veģetāriešiem un ar anēmiju sirgstošajiem nātres ieteicamas augstā dzelzs satura dēļ.
Pavasarī, kad organismā izsīkušas vitamīnu un minerālvielu rezerves, nātres ikviens var droši iekļaut ēdienkartē. Pārējā laikā spēcīgo, specifisko īpašību dēļ šo superzālīti ne visi drīkst lietot bez ierobežojumiem. Ar ārstu būtu jākonsultējas, piemēram, cilvēkiem, kuriem ir nierakmeņu problēmas, grūtniecēm pēdējos mēnešos un cilvēkiem ar sirds mazspēju, mirdzaritmiju, paaugstinātu asinsspiedienu un izteiktu aterosklerozi.
Nātre stiprina asinsvadus, palīdz, ja bieži asiņo deguns (paātrina asins sarecēšanu), tāpēc jāuzmanās cilvēkiem ar “biezām asinīm” un paātrinātu asins recēšanu.
Vairāk 30. maija “Staburagā”.
