Mammu un vecmāmiņu sarunās nereti ieskanas bažas: kāpēc bērns sācis grauzt nagus? Vai tas ir nelāgs niķis vai kādas kaites simptoms? Bērnu neiroloģe Ilze Jostmane norāda, ka nagu graušana jeb — medicīniskā terminoloģijā — onihofagija bieži ir viens no funkcionāliem nervu sistēmas traucējumu simptomiem un pieder pie tā saucamās neirožu grupas.
“Nagu graušana var būt kā viens izolēts neirozes simptoms, bet biežāk tas kombinējas ar citiem vairāk vai mazāk izteiktiem neirožu simptomiem: paaugstinātu uzbudināmību, miega traucējumiem, emocionālu labilitāti, dažādām bailēm, ātru nogurdināmību, veģetatīviem traucējumiem.”
Kad bērns izjūt emocionālu diskomfortu, nagu graušana ir kā ķermeņa atbildes reakcija. Tā var būt arī kā uzmācīga tendence: to darot, bērns it kā atslābinās un emocionāli īslaicīgi stabilizējas. Relaksācijas izjūtas ir patīkamas, tāpēc nagu graušana turpinās un pamazām kļūst par ieradumu.
“Retāk nagu graušana ir kā pavadošais simptoms uzvedības un emocionāliem traucējumiem, bieži tas ir sastopams pie UDHS — uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma, reizēm pavadošais simptoms nopietnākām psihoorganiskām saslimšanām, kas būs jau psihiatra kompetence,” zina I. Jostmane.
Visu rakstu lasiet “Staburaga” 28. aprīļa numurā.
