Tā ir ģenētiskas izcelsmes slimība, kas ar dažādas pakāpes simptomiem cilvēkam bijusi visu mūžu. “Taču uzreiz gribu skaidrot atšķirību starp celiakiju, glutēna sensitivitāti (jutību) un alerģiju pret kviešiem vai rudziem,” teic uztura speciāliste Līga Jaunzema.
“Mūsu ģimenē celiakija atklāta pavisam nesen. Vispirms to atklāja vīram. Es vairs nevarēju izturēt, kā viņš mokās — vai nu caureja, vai aizcietējumi, arī augsts asinsspiediens. Aizgāja pie ārsta, nozīmēja analīzes. Tas viss process ļoti ilgu laiku paņēma. Vēl pēc kāda laika pārbaudījām arī abus bērnus, kuri bieži sūdzējās par vēdera sāpēm. Kopš atklāja, ka šī slimība ir, uzturā lietojam bezglutēna miltu produktus. Kad pierod, sadzīvot ar šo saslimšanu nav grūti,” stāsta Baiba.
Tas, ka sabiedrībā bieži piemin celiakiju, nenozīmē, ka patiešām vērojama masveida saslimšana ar to. Pastāv alerģija un glutēna nepanesība — un tas nav viens un tas pats, lai gan simptomi visos gadījumos ir līdzīgi.
Visās publiskās ēdināšanas vietās obligāti jābūt norādēm par alergēniem ēdienā, kas atvieglo to cilvēku dzīvi, kuriem jāievēro speciāla diēta. Tāpat aizvien vairāk ēdinātāju piedāvā ēdienus un pat konditoreju bez glutēna.
Visu rakstu lasiet “Staburaga” 24. janvāra numurā.
