Aizvadītā nedēļa pagāja Ziemassvētku gaidās. Vecākais bērns, kurš mācās skolā, sācis apgūt Ziemas-svētku dzejoļus, kas būs jārunā Ziemassvētku vecītim, adventes vainagā iedegta trešā svecīte. Pirmssvētku laiks ir arī pārdomu laiks: atceramies visu, kas ir bijis, plānojam, ko darīsim nākamajā gadā. Dzīvojam svētku noskaņā. Ziemassvētki ir svētki, kurus pavadām kopā ar ģimeni, nebraucam uz siltajām zemēm vai kur citur. Vienīgi, ja būtu tāda iespēja, iesaiņotu sevi un ģimeni lielā kastē un kā pārsteigumu nosūtītu uz Norvēģiju, kur dzīvo mana māsa ar ģimeni.
Strādājot par aptiekas vadītāju jau apmēram piecus gadus, varu secināt, kāda ir ekonomiskā situācija Latvijā. Lai arī valstsvīri teic, ka ekonomisko krīzi esam pārvarējuši, tomēr tā nav. Iedzīvotāju pirktspēja ir mazinājusies, un to nevar salīdzināt ar “treknajiem” gadiem, kad pircēji zāles iegādājās vairāk. Tagad viņi rēķina, vai var to atļauties. Protams, izņēmums ir cilvēki, kuri bez zālēm nevar iztikt un kuriem medikamenti ir pirmās nepieciešamības prece, bez tiem viņu dzīvība ir apdraudēta. Neliels pieaugums ir decembrī, jo ir cilvēki, kuri saviem draugiem un radiem Ziemassvētkos dāvina, piemēram, vitamīnus vai citas preces, kuras ir aptiekā un var būt jauka dāvana. Janvārī noteikti ir pārdošanas kritums visiem, bet gadās, ka plosās gripa, tad atkal pērk medikamentus, lai izvairītos no šīs slimības.
Medicīnas jomā tagad sacelta ažiotāža saistībā ar pārmaiņām ģimenes ārstu praksēs, līdz ar to pieprasīta veselības ministres demisija. Domāju, tā ir kārtējā situācija, kad problēma tiek “uzpūsta”. Protams, reformas ir nepieciešamas, bet, kā tās veikt, par to ir jāpadomā. Uzskatu, ka ģimenes ārsti savu darbu dara labi. Daudz runāts par to, ka ģimenes ārsti nesūta pie speciālistiem, izraksta dārgas zāles un tā nopelna. Es tam nepiekrītu, nezinu, kā ir Rīgā vai citās lielpilsētās, iespējams, tur ģimenes ārsti brauc lepnās automašīnās. Laukos situācija noteikti ir citāda, mana ģimenes ārste nebrauc ar “biezu” automašīnu un nepieciešamības gadījumā nosūta arī pie speciālistiem.
Arī par dārgajām zālēm nevar īsti piekrist, jo ārsti bieži mēģina izrakstīt lētākās zāles, bet to iedarbība nav tik efektīva. Ir bijušas situācijas, kad pacientam izraksta lētākas zāles, bet viņš pats ar laiku sāk lietot dārgās, jo tās labāk iedarbojas.
Jāsaprot arī, kā zāļu cena veidojas. Medikamentu cenu veido ne tikai ražotājs un lieltirgotavas, bet arī valsts noteiktie nodokļi. Latvijā PVN likme medikamentiem ir 12%, bet, piemēram, Krievijā zālēm nodokļu likme ir 0%. Protams, Krievija to var atļauties, jo nav Eiropas Savienībā un uz to neattiecas ES pieņemtās deklarācijas un likumi.
Tas viss, iespējams, ir nepieciešams, bet tajā pašā laikā sarežģī mūsu darbu, jo daudz laika jāpavada, lai izpildītu dažādus dokumentus un ievērotu noteikumus.
Šobrīd daudzām aptiekām jāveic remontdarbi, lai pārveidotu aptiekas ieejas durvis tā, lai pa tām varētu iebraukt cilvēks ratiņkrēslā. Birokrātiskās formalitātes prasa daudz laika un naudas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir ļoti maz aptieku, kuras pieder pašiem farmaceitiem. Lielāko daļu aptieku ir pārpirkušas medikamentu lieltirgotavas, jo lieliem aptieku tīkliem ir vieglāk izdzīvot, rīkot akcijas un ieguldīt vairāk līdzekļu savu farmaceitu izglītošanā. Tas ir tāpat kā ar veikaliem. Tagad lielās aptiekas, kuras ir pilsētās, “velk” mazās aptiekas.
Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto eiro ieviešanas likum-projektu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, skaidrās naudas nomaiņu ar eiro un citus jautājumus. Grūti spriest, ko valūtas maiņa dos iedzīvotājiem. To rādīs laiks. Maz ticams, ka iedzīvotājiem būs iespēja ko mainīt. Pašlaik valdība maz skaidro, kas mainīsies, kādi būs ieguvumi, kādi zaudējumi. Lielākās problēmas tas sagādās vecākiem cilvēkiem. Mums būs jāiegādājas lielāki maciņi, jo eiro naudaszīmes ir ne tikai lielāka izmēra, bet arī to nominālvērtība ir mazāka, līdz ar to makā būs vairāk banknošu un monētu.
Vēl viena problēma, par kuru pēdējā laikā daudz diskutē, ir veselības mācības ieviešana un bērnu neveselīgais dzīvesveids. Domāju, veselīga uztura problēma ir aktuālāka pilsētās. Laukos bērns vairāk saņem vitamīnus, ēdot augļus un dārzeņus, kas izaudzēti piemājas dārzā. Bet ēšanas un veselīga dzīvesveida kultūra vispirms veidojas ģimenē. Ja bērns atnāk no skolas un vecāki viņam ir nopirkuši čipsus un kolu, tad, protams, viņš tos apēdīs. Un, ja vecāki vēl uzpīpē un iedzer, tad ko var gaidīt no bērna? Izejiet pēcpusdienā pēc skolas uz ielas — tur nav gandrīz neviena bērna. Lielākā daļa no viņiem sēž mājās pie datora. Protams, šodienas modernajā pasaulē arī tas ir nepieciešams, bet visam jābūt sabalansētam. Sēžot mājās, nenodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm un maz esot svaigā gaisā, vājinās bērnu imūnsistēma, un viņi vairāk slimo. Liela problēma mūsdienu bērniem ir arī liekais svars. Arī par to vecākiem ir jādomā.
Svētdien noslēdzās LNT, “Swedbank” un ziedot.lv rīkotā labdarības akcija. Prieks, ka tajā saziedots vairāk par 300 000 latu un par šo naudu varēs palīdzēt tiem bērniem, kuriem tas tiešām ir nepieciešams. Paradoksāli, ka vislielākie ziedotāji ir cilvēki, kuru ienākumi nav mērāmi miljonos, bet vienkāršie ļaudis. Lielākā daļa ziedotāju, arī es, ziedo ar pārliecību, ka atbalsta ģimeni ne tikai materiāli, bet arī psiholoģiski. Lai viņi zina, ka nav vieni un ir daudz cilvēku, kas domā par viņiem. Arī Aizkrauklē ir ģimenes, kurās ir bērni ar nopietnām veselības problēmām. Bet tie ir cilvēki, kuri nekad nenāk un nesūdzas, un viņiem vienmēr ir nauda nepieciešamajiem medikamentiem. Šīs ģimenes pat vairāk atļaujas tērēt bērnu veselībai, jo saprot, cik svarīga ir veselība, cik tā ir trausla. Lielākā daļa no mums, kuriem nav nopietnu veselības problēmu, to nenovērtējam. Pietiek salauzt roku, un cilvēks jūtas kā invalīds un ir bezpalīdzīgs. Bet ir daudz tādu cilvēku, kuriem nepieciešama ilgstoša ārstēšanās, un mums viņiem ir jāpalīdz.
Nedēļas nogalē bija iespēja apmeklēt aptieku tīkla “A.Aptieka” balli, kura notika Rīgā. Šī tradīcija mums ir jau vairākus gadus, un es labprāt to apmeklēju. Tā ir iespēja ne tikai izrauties no ikdienas, bet arī satikt kolēģus, aprunāties gan par aktualitātēm, gan par citām lietām, ko darba steigā ne vienmēr izdodas izdarīt.
Pirms Ziemassvētkiem vēlu veselību un dzīvesprieku, un tad viss izdosies!
