Bakteriālās iedegas ir daudzās Eiropas Savienības valstīs plaši izplatīta augu karantīnas slimība.
Bakteriālās iedegas ir daudzās Eiropas Savienības valstīs plaši izplatīta augu karantīnas slimība. Latvijai, kur šī slimība nav konstatēta, piešķirts aizsargājamās zonas statuss, kas paredz īpašas prasības šīs slimības saimniekaugu ievešanai un izplatīšanai.
Valsts augu aizsardzības dienests aicina nepirkt augus bez augu pasēm. Tās ir ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, eriobotrijas un ugunsērkšķi jeb pirakantas. Augu pase nodrošina, ka stādaudzētava ir reģistrēta Valsts augu aizsardzības dienestā, augiem veikta fitosanitārā kontrole, noņemti paraugi slēptās infekcijas atklāšanai, stādi ir pārbaudīti veģetācijas periodā un pirms izplatīšanas.
Bakteriālās iedegas augā iekļūst caur ziediem, kā arī bojājumiem, kurus radījuši kukaiņi vai stiprs lietus. Slimības ietekmē ziedi novīst, nomelnē un iet bojā, parasti paliekot pie auga. Pumpuri un jaunie dzinumi novīst, nobrūnē un deformējas. Savukārt augļi nobrūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt no auga. Vēlāk slimo zaru miza izžūst un nedaudz nosēžas, izveidojot izteiktu robežlīniju starp veselajiem un slimajiem audiem. Slimības apkarošanai ir tikai viens paņēmiens — slimo un apkārtesošo augu iznīcināšana.
Iestādot nezināmas izcelsmes inficētus stādus, vienas sezonas laikā ar kukaiņu palīdzību infekcija var izplatīties uz blakusesošiem augļukokiem, dzīvžogiem, savvaļas pīlādžiem u.c. Ja infekciju atklās Latvijas teritorijā, draudēs nopietnas ekonomiskas sekas — jāiznīcina inficētie un apkārt augošie augi.
