Iesaka Inese Karpoviča, aizkraukliete, Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības lietu koordinatore
Izrāde ‘‘Ziedonis un Visums” Jaunā Rīgas teātra repertuārā ir jau no 2010. gada 14. aprīļa. Režiju un vizuālo tēlu veidojis Alvis Hermanis. Galvenajā lomā Kaspars Znotiņš, kurš 2009./2010. gada sezonā ieguva “Spēlmaņu nakts” balvu “Gada aktieris”, savukārt izrāde nominēta kā “Gada latviešu autora iestudējums”.
Lai gan izrāde tiek rādīta jau krietnu laiku, nepameta sajūta, ka tā noteikti ir viena no tām, kas jānoskatās katram latvietim, kuru kaut vai nedaudz uzrunājusi Imanta Ziedoņa dzeja vai skolā laikā lasītās epifānijas. Noskatoties šo iestudējumu, patiešām nepārsteidz, kādēļ tas joprojām ir tik atzīts un pieprasīts.
Izrāde “Ziedonis un Visums” ļauj uz Imantu Ziedoni paraudzīties no pavisam cita skatpunkta. Šajā izrādē viņš nav kāds pavisam tāls un nesasniedzams tēls, kurš ar savu meistarību attālinājies no sabiedrības, bet gan tas pats vienkāršais latvietis no mūsu vidus, kuru ik pa brīdim nomāc kāds eksistenciāls jautājums par dzīvi, vērtībām vai mīlestību.
Skatuves noformējumu lielā mērā varētu raksturot divos vārdos — minimālisms un simbolisms. Nevienu skatītāju neatstāj vienaldzīgu uz skatuves uzvestais ēzelis, tāpat arī motocikls, kas tiek pakarināts striķī pie prospekta.
Ja pēc pirmajām izrādes minūtēm šķiet, ka visa izrāde būs ļoti dziļa, liriska, pilna pārdomām un dažādām dzīves atziņām, taču jau pavisam drīz parādās viegla humora dvesmas, kas nepamet visu izrādes laiku. Tas savukārt neļauj uz Imantu Ziedoni raudzīties kā uz smagnēju tēlu, kas it kā nomāktu ar savām dzīves patiesībām.
Ļoti augstu vērtējama aktiera Znotiņa prasme tik precīzi līdz pat vissīkākajām niansēm atainot Imantu Ziedoni — no apģērba un matu sakārtojuma līdz pat balss intonācijai, mīmikai un ķermeņa valodai. Tikai brīdī, kad aktieris izrādes otrajā cēlienā ierunājas pats savā balsī, tas it kā atgriež realitātē un atgādina, ka tas tomēr nav īstais Imants Ziedonis.
Noskatoties šo izrādi, galvenā atziņa, kas nāk prātā — Ziedoņa spīts, neizsmeļamā brīvība un patiesums ir tās vērtības, kas joprojām piesaista gan bērnus un jauniešus, gan arī pieaugušos, un liek arvien tieši viņu uzskatīt par vienu no latviešu literārās daiļrades stūrakmeņiem. ◆
