Iesaka Gunta Otto, Aizkraukles novada vidusskolas lietvede
Dienas labākais laiks ir tad, kad rokās ņemu grāmatu. Tagad, 4. maija priekšvakarā, lasu Roalda Dobrovenska grāmatu “Rainis un viņa brāļi. Viena dzejnieka septiņas dzīves”. Par šo grāmatu tās autors saņēma Latvijas Republikas Ministra kabineta balvu. Biogrāfiskais romāns, kas sākas ar notikumiem pirms daudziem gadsimtiem, bet kuru iespaidā radās ideja par Latviju kā valsti. Unikāls pētījums par Raini, Aspaziju, Pēteri Stučku, Jani Jansonu, “Jauno strāvu”, politisko dzīvi, kas bija 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Liela daļa grāmatas jau izlasīta, tā mani tik ļoti ierāvusi sevī, un pašlaik esmu vienā no septiņām Raiņa dzīvēm — izsūtījuma gadiem. Uzrakstīta labā, viegli saprotamā valodā, ar ļoti bagātīgu vēstures materiālu krājumu. Dzirdēju labas atziņas par šo grāmatu, kas skanēja aptuveni tā: ko nevarēja izdarīt latviešu valodas skolotāji (iemācīt mīlēt Raini), to izdarīja Dobrovenskis. Autors ar sievu dzejnieci un rakstnieci Veltu Kaltiņu, kas, starp citu, ir neretiete, pirms šī romāna tapšanas izbrauca, izstaigāja romānā aprakstītās vietas, tādējādi cenšoties sajust to, kā to sajutis Rainis.
Aprīlī biju grāmatas “Reiz dzīvoja bruņinieks nabags” atvēršanas pasākumā Rīgā, Raiņa un Aspazijas mājā. Tā ir jaunākā Roalda Dobrovenska grāmata par krievu komponistu mūzikas ģēniju Modestu Musorgski. Grāmata krievu valodā izdota pirms 30 gadiem, bet tagad — latviešu. Tulkojusi Dina Nātiņa. Romānā aprakstīta Musorgska dzīve ar lielu vērienu, gan traģiskās, gan komiskās komponista dzīves peripetijas. Nesen radio raidījumā “Mazā lasītava” aktieris Gundars Āboliņš lasīja fragmentus no šīs grāmatas, un tagad tā man stāv nolikta rindā aiz darba par Raini. Trešā šoziem izlasītā ir “Dvēseļu valodas” — rakstnieces Mildas Pormales darbs, kurā stāsta par izcilu zinātnieci ķīmijas profesori Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes absolventi Nadeždu Kaškinu. Šajā grāmatā atradu daudz labu atziņu, un interesantākajās vietās esmu salikusi grāmatzīmes. Jāatgādina, ka Milda Pormale, Nadeždas Kaškinas kolēģe, ir mūsu novadniece — jaunjelgaviete. Kāda cita viņas grāmata — “Zaļais patvērums” — ir par bijušo Latvijas zemkopības ministru bebrēnieti Arvīdu Kalniņu. Viņš ministra postenī bija laikā, kad valsts premjerministra krēslā sēdēja Zigfrīds Anna Meierovics. Arvīds Kalniņš ir viens no Latvijas ģēnijiem, ar kuru varam lepoties, un grāmatu noteikti iesaku izlasīt. Starp ziemā izlasītajām un tām, ko arī varu ieteikt citiem — Noras Ikstenas “Mātes piens”. Smaga, bet laba.
Lasīsim mūsu rakstnieku darbus!
