Rudens ir visā Latvijā!iesaka Sandra Pumpure, laikraksta “Staburags” reportiere
Noteikti pievienojos šim internetā ieraudzītam apgalvojumam pēc aizvadītās nedēļas nogales, kad cilvēku pūļi rudens baudīšanai bija izraudzījušies lielākoties Siguldu. Arī citās populārāka-
jās atpūtas vietās apmeklētāju netrūka, bet Latvijā taču ir vēl tik daudz iespēju interesanti un jauki pavadīt laiku mazākos un lielākos pulciņos!
Ja tikai nelīst lietus, līdz novembrim var pagūt apmeklēt “Beverīnas labirintus” Brenguļu pagastā netālu no Valmieras. Ja neiznāk, plānojiet braucienu pavasarī no 1. maija. Tā noteikti ir vieta ģimenēm un skolēnu grupām.
Parkā ir 370 no koka veidotas skulptūras, vairāki labirinti un spēļu laukumi. Pirmajā brīdī skats zib uz visām pusēm, tāpēc lieti noder parka saimnieka Jāņa Jākabsona padomi, ar ko sākt. Izmēģinot dažādas atrakcijas, kas lielākoties veidotas no koka un līdz šim nekur citur nav redzētas, virzāmies uz labirintu pusi. Pirmais ir šausmu labirints, kas veidots speciāli audzētā egļu mežā. Tur var mazliet pamaldīties un pabaidīties, jo sastopamas milzīgas čūskas, zirnekļi, slepkavnieks, skeleti, velni un raganas. Ir arī raganas mājiņa, kur var piemērīt dažādus tērpus un iejusties tēlos. Līdzās ir Putnu iela, kur iepazīt Latvijā dzīvojošos putnus, un zaru labirints “Dižputna ligzda” ar ievērojama izmēra olām.
Mazajiem patika arī labirints no upeņu krūmiem, kur var izdzīvot Jāņa Poruka dzejoļa “Tracis” notikumus. Tiem, kuri neatceras, atgādināšu, ka tajā stāstīts par kaķīti un zaķīti, kuri uz ceļa satikās. Nobeigumā ir iespēja iemācīties dzejoli pašiem, darbojoties brīvdabas leļļu teātrī.
Vislielākais labirints ir lielākajiem — “Nerātnais”, kurā ieeja ļauta tikai pilngadīgajiem. 630 metru garā un divus metrus augstā košumkrūmu labirintā izvietotas pikantas, erotiskas un smieklīgas koka figūras, kas papildinātas ar latviešu tautas nerātnajām dainām. Gājiens ir vienā virzienā, un noslēgumā sagaida stārķa figūra… Nedaudz tā visa var redzēt arī no līdzās esošā skatu torņa augstumiem, kur var ērti iekārtoties atpūtai. Koka skulptūru autors ir pats parka saimnieks, kurš pēc profesijas ir galdnieks.
Nākamā ir spēļu zona, kur var pārbaudīt savas veiklības prasmes un erudīciju. Turklāt spēles ir videi draudzīgas, saistošas, un atkal — vairākas tādas, kādas iepriekš nav redzētas. Var tikai apbrīnot cilvēka izdomu, radot to visu. Daža lieta ir ļoti vienkārša, bet atraktīva. Piemēram, līdzsvara baļķis tupeles mešanai. Vajadzēja krietni papūlēties, lai ar “galošu” trāpītu paredzētajā virzienā, nevis sev pa galvu, un bija jautri. Tāpat spēle, lai uzmestu riņķi uz Buratino deguna. Vienkārši, bet aizraujoši. Līdzīgi ir ar citām atrakcijām. Šogad parkā jaunums ir vairākas metāla atrakcijas — sadarbībā ar kalēju Vitoldu Kantānu izveidotas spēles, koka poniji no seriāla “Mans mazais ponijs”, jauni objekti fotosesijām, koka puzle “Mīlas balodīši”, orientēšanās spēle “Latvijas koki un krūmi”.
Skulptūras lietus un citu nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ netiek īpaši aizsargātas, bet viss izskatās kā jauns. Auduma lietas gan naktī tiek ienestas telpās. Jānis Jākabsons stāstīja, ka rītos viņam vajag divas stundas, lai visu sakārtotu, arī novāktu putnu nedarbus, bet ko padarīsi, ja viņi iecienījuši šo vietu, kā nekā — tur taču ir pat Putnu iela! Ziemā gan visas figūras nes iekštelpās un parks paliek tukšs, tāpēc apmeklētāju šajā laikā nav.
Visu izmēģinot un izspēlējot spēles, pagāja divas stundas, bet var ierēķināt vairāk laika rotaļām, kā arī līdzi paņemto pusdienu baudīšanai, jo parkā ir vairākas vietas ar soliem un galdiem. Ja rocība atļauj, var plānot arī bērnu ballītes vai citus svētkus. ◆
