Jānis Cielavs, kurš ikdienā ir lietvedības speciālists Aizkraukles novada domē, guvis lielisku pieredzi, kā brīvprātīgais strādājot NATO samitā.
Jānis Cielavs, kurš ikdienā ir lietvedības speciālists Aizkraukles novada domē, guvis lielisku pieredzi, kā brīvprātīgais strādājot NATO samitā. Lai arī viņš nebija Rīgā tieši NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes dienās 28. un 29. novembrī, tomēr piedalījās citos nozīmīgos notikumos, saistītos ar samitu.
Iespēju nelaiž garām
Strādājot Aizkraukles novada domē, viņš tiekas ar ārzemju viesiem un ikdienā — ar pašvaldības apmeklētājiem, piedalās pasākumu organizēšanā. Tāpēc Jānim bija dažas priekšrocības, kuras acīmredzot ņēma vērā cilvēki, kas izvēlējās brīvprātīgā darbam piemērotākos. Uzzinājis par iespēju kļūt par NATO samita brīvprātīgo, Jānis ilgi nedomāja un pieteicās šim darbam. “Lielas cerības gan neloloju, jo uzzināju, ka 600 brīvprātīgo vietām pieteikušies 2400 kandidātu. Tātad četri uz vienu vietu,” stāsta Jānis Cielavs.
Izvērtējot palīgu kandidātus, ņēma vērā angļu valodas prasmi, komunikabilitāti, rīcību dažādās situācijās, izvērtēja arī pretendenta iepriekšējo pieredzi.
Lielākā daļa pretendentu bija jaunieši vecumā no 18 līdz 23 gadiem — vidusskolu pēdējo klašu audzēkņi un studenti. Taču pieteicās arī interesenti, kas vecāki par 30 gadiem. Visvairāk pretendentu bija no Rīgas, daudz arī no Jelgavas, Siguldas, Ogres rajona, arī no Valmieras, Liepājas un Daugavpils. Galvenā motivācija veikt šo darbu cilvēkiem bija iespēja gūt unikālu pieredzi, strādājot starptautiska mēroga sarīkojumā.
Saiņo dāvanas viesiem
Jānis bija to brīvprātīgo vidū, kuri veica pirmos sagatavošanas darbus, gaidot NATO samita dalībniekus un viesus. Visi palīgi bija sadalīti grupās, un Jānis sākumā bija iekļauts tehniski organizatoriskajā grupā. Strādājot no 14. līdz 17. novembrim, Jānis kopā ar kolēģiem veidoja dāvanu komplektus un kārtoja somas, kuras pēc tam akreditācijas centrā izsniedza mediju pārstāvjiem un citiem samita dalībniekiem. “Mūsu darbu uzraudzīja NATO Centrālā biroja pārstāvji. Bija iespēja aprunāties ar šiem cilvēkiem par veicamajiem darbiem,” stāsta Jānis.
“Atvērtā māja” — unikāla pieredze
Pāris dienu no brīvprātīgā pienākumiem atpūties, viņš devās uz Dailes teātri, kur bija izveidota NATO “Atvērtā māja”. Jāņa uzdevums bija palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri vēlējās piedalīties interaktīvajā orientēšanās spēlē ar mīklām bērniem un pieaugušajiem “Orientējies NATO līmenī”. Tie, kuri veiksmīgi veica visus uzdevumus, saņēma nelielas piemiņas balvas. Varēja iegūt bukletus, krūzītes, datorpeļu paliktņus, CD maku vai filmu “Viena diena NATO diplomātijā”. Divu dienu laikā spēlē piedalījās 2500 cilvēku — trešā daļa no visiem “Atvērtās mājas” apmeklētājiem.
Jānis varēja vērot arī citas norises “Atvērtajā mājā”. Jaunietis atzīst, ka šo divu dienu laikā Dailes teātra apmeklētāji redzēja daudz interesantu lietu, kuras varbūt nekad vairs nepiedzīvos. Te tapa Latvijā garākais bērnu zīmējums — apmēram 50 metru. Bērni no plastilīna veidoja lielu panno, kuram iztērēti 25 kilogrami plastilīna. Atklāšanas lenta, kuras garums bija 1200 metru, tika sagriezta tik mazos gabaliņos, lai pa vienam tiktu katram “Atvērtās mājas” apmeklētājam. Jānis ciemojās arī pie dūraiņu adītājām un apmeklēja NATO informatīvo telti: “Jau pirmajā dienā tur pietrūka informatīvo materiālu latviešu valodā, bet otrajā dienā to vairs nebija arī angļu valodā.”
Satiek kolēģi no Skrīveriem
“Manuprāt, “Atvērtajā mājā” cilvēkiem bija lieliska iespēja uzzināt un īsti saprast, kas ir NATO, ar ko šī organizācija nodarbojas un kas ir samits. Novēroju, ka daudzi NATO jauc ar Eiropas Savienību, nezina, cik valstu apvienojušās šajā organizācijā, kādi ir tās mērķi. Prieks, ka norises Dailes teātrī daudziem izvērtās par kopīgu ģimenes pasākumu,” stāsta Jānis Cielavs. Kādā stendā varēja veidot fotokolāžas, ar datorprogrammas palīdzību “iejūtoties” NATO lidmašīnas pilota vai karavīra ķermenī. Arī Jānis tādā veidā kļuva par lidmašīnas pilotu.
Dailes teātrī divas dienas darbojās “Atvērtās mājas” radio, kurā strādāja Latvijā populāri dīdžeji, un viņiem aktīvi palīdzēja skrīverietis Atis Bičkovskis. Arī viņš brīvajā brīdī piedalījās interaktīvajā orientēšanās spēlē. Jānim bija iespēja satikt Valsts prezidenti Vairu Vīķi—Freibergu, kura Dailes teātrī piedalījās NATO samitam veltīto konkursu uzvarētāju apbalvošanā, tikties ar citām augstām valsts amatpersonām.
“Pēc samita 30. novembrī šī pasākuma galvenajā norises vietā — Olimpiskajā sporta centrā — notika brīvprātīgajiem veltīts sarīkojums. No aizsardzības ministra Ata Slaktera saņēmām pateicības rakstus par darbu un palīdzību šī pasākuma organizēšanā. Šajās dienās esmu guvis ļoti nozīmīgu pieredzi, piedaloties tik plaša mēroga starptautiskā pasākumā. Tas būs vērtīgs ieraksts manā biogrāfijā,” ir gandarīts jaunais puisis.
***
Fakts.
NATO samita norisi nodrošināja apmēram
13 800 cilvēku.
– NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas birojs — 77 cilvēki.
– NATO samita norises vietas — Olimpiskā sporta centra — sagatavošana — apmēram 1400 cilvēku.
– Drošības pasākumu koordinācija — ap 8000 cilvēku.
– Medicīniskais nodrošinājums Latvijā samita dienās — vairāk kā 400 cilvēku.
– Mediju akreditācijas un preses centra darbības nodrošināšana — apmēram 200 cilvēku.
– Kultūras pasākumi — 780 cilvēku.
– Ēdināšanas nodrošināšana — apmēram 750 cilvēku.
– Publiskās diplomātijas pasākumi — apmēram 600 cilvēku.
– Sakaru un informācijas tehnoloģiju nodrošinājums — 160 cilvēku.
– Transports un loģistika — apmēram 600 cilvēku.
– NATO samita brīvprātīgie — 600 cilvēku.
– Dāvanu sagatavotāji — apmēram 300 cilvēku.
– NATO samita bezmaksas tālrunis saņēmis 63 tūkstošus zvanu.
– Transporta nodrošinājums — 389 transportlīdzekļi.
– Viesnīcas — 42.
