Sagaidot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jau 26. janvārī sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kas nosaka dažādus ierobežojumus gan politiskajām partijām, gan reklāmas pakalpojumu sniedzējiem.
Sākusies arī kandidātu sarakstu iesniegšana, kas noslēgsies 21. martā.
Vairākas Latvijā pie varas esošās partijas nosaukušas savus līderus Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu sarakstos. Daudzos preses izdevumos reklāmās sevi jau pieteicis Nacionālās apvienības “Visu Lat-
vijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta līderis, esošais EP deputāts Roberts Zīle. Zināms arī, ka sarakstā iekļauts Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. Latvijas Reģionu apvienības līderis būs apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns. “Attīstībai par!” līderis būs politikas zinātnieks Ivars Ījabs. “Jaunās Vienotības” sarakstā pirmais numurs ir Eiropas Komisijas viceprezidentam Valdim Dombrovskim. “Saskaņas” priekšgalā ir Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins.
Tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma pastāstīja, ka šajā priekšvēlēšanu aģitācijas laikā KNAB kontrolēs Politisko partiju finansēšanas likuma, Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likuma un Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma izpildi. Tajā skaitā priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu pirms vēlēšanām, administratīvo resursu izmantošanas ierobežojumu izpildi, piemēram, izmantojot pašvaldības informatīvos izdevumus kandidātu labo darbu slavināšanai, veiks priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas un tās izdevumu monitoringu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, preses izdevumos, internetā un publiskās vietās. “Ja konstatēsim, ka pirms vēlēšanām ir pārkāpts priekšvēlēšanu izdevumu apmērs, tiks pieņemts lēmums par priekšvēlēšanu kampaņas apturēšanu un priekšvēlēšanu izdevumu pārsniegtā apmēra ieskaitīšanu valsts budžetā, kā arī lēmumus par zaudējumu atlīdzināšanu par prettiesiski izlietotajiem administratīvajiem resursiem,” uzsver A. Raituma.
Priekšvēlēšanu izdevumu apmērs partijām neattiecas tikai uz aģitācijas materiālu izvietošanu televīzijā, radio, presē, internetā, telpās un publiskās vietās, tie attiecas arī uz labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un veicot dāvinājumus un ziedojumus. “Ja atsevišķs deputāta kandidāts veicis individuālu priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu, tad šādai kampaņai iztērētie līdzekļi tiek ieskaitīti tās politiskās partijas priekšvēlēšanu izdevumos, no kuras iesniegtā saraksta šī persona kandidē attiecīgajās vēlēšanās,” atgādina A. Raituma. Šī norāde žurnālistiem atsauca atmiņā Saeimas deputāta kandidāta zaļzemnieka Viktora Valaiņa Zemgales novados izplatīto informatīvo izdevumu, no kura izdošanas partijas vadība norobežojās, norādot, ka tā ir viņa privātā iniciatīva. Savukārt tajā publicēto maldinošo informāciju pats Valainis skaidroja kā redakcionālu kļūdu, nevis apzinātu tautas maldināšanu. Jautāta, vai arī šis gadījums nonācis KNAB redzeslokā un tiek izvērtēts, A. Raituma gan bija atturīga un nekādus komentārus par to nesniedza.
“Esam plānojuši reizi nedēļā apkopot un publicēt datus, cik attiecīgajā brīdī katra partija ir iztērējusi priekšvēlēšanu aģitācijai. Eiropas Komisija pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aicinājusi partijas caurspīdīguma nodrošināšanai pašas publicēt aģitācijai iztērēto naudu un izvietoto reklāmu paraugus savās mājaslapās. Mēs arī aicināsim savas partijas šādi rīkoties. Esam aicinājuši saglabāt reklāmas paraugus un iesniegt mums līdz ar informāciju par tēriņiem. Tas ir svarīgi, īpaši, ja runājam par sociālajiem tīkliem. Te, protams, neapgrozās tik liela nauda kā medijos, taču no drošības apsvērumiem tieši sociālajiem tīkliem tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Mēs sekosim līdzi aktivitātēm arī sociālo tīklu vietnēs, jo pirms vēlēšanām tie noteikti aktīvi tiks izmantoti. To parādīja arī situācija pirms Saeimas vēlēšanām, taču nekādi būtiski pārkāpumi netika konstatēti. Facebook.com uzturētāji bija ļoti atsaucīgi sadarbībā ar KNAB, sniedzot informāciju, cik kurš aģitācijas veicējs ir iztērējis naudas apmaksātas reklāmas izvietošanai. Ceru, ka sadarbība turpināsies un būs tikpat veiksmīga,” skaidro A. Raituma. ◆
Sāk darboties uzziņu tālrunis
11. martā sāka darbojas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) uzziņu tālrunis par 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Tālruņa numurs ir 67049999, un, piezvanot uz šo numuru, var saņemt atbildes uz jautājumiem par vēlēšanu kārtību, balsošanas iespējām, kā arī no nākamās nedēļas — noskaidrot vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso, ja paziņojums par vēlēšanu iecirkni kādu iemeslu dēļ nebūs saņemts. Paziņojumus vēlētājiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sāks izsūtīt šīs nedēļas beigās.
CVK uzziņu tālrunis strādās darbdienās no plkst. 8 līdz 20, bet vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām — no plkst. 7 līdz 24.
Komisijā norāda: ja uz kādiem vēlētāju jautājumiem tālruņa operatori nevarēs atbildēt, jautājums tiks piereģistrēts, atbilde uz jautājumu noskaidrota un klientam atzvanīs.
Noderīgi
— Par kādām politiskām partijām var balsot Eiropas vēlēšanās?
— Kandidātu sarakstus Latvijā varēs iesniegt līdz 21. martam, tos varēs redzēt vietnē www.cvk.lv. Katra partija vai partiju apvienība, kura iecerējusi piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kandidātu sarakstā drīkst iekļaut līdz sešpadsmit deputātu kandidātiem — divreiz vairāk nekā deputātu skaits, kāds no Latvijas jāievēlē Eiropas Parlamentā. Visiem kandidātiem vēlēšanu dienā jābūt sasniegušiem vismaz 21 gada vecums un uz viņiem nedrīkst attiekties Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.
— Cik Eiropas Parlamenta deputātu no Latvijas tiks ievēlēti
2019. gada vēlēšanās? Cik Latvijā būs vēlēšanu apgabalu?
— 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Latvijas tiks ievēlēti astoņi deputāti (kopumā visā ES — 705 deputāti). Tā kā atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, Latvijas partijas Eiropas Parlamenta vēlēšanās katra piedāvā vienu kandidātu sarakstu.
— Uz cik ilgu laiku tiek ievēlēti Eiropas Parlamenta deputāti?
— Deputāti tiek ievēlēti uz pieciem gadiem. Uz 27 ES valstīs veiktajām aptaujām balstītās prognozes liecina, ka nākamais Eiropas Parlamenta sasaukums būs sadrumstalotāks nekā kāds no iepriekšējiem. Nākamajā EP sasaukumā strādās mazāk deputātu (705) nekā pašreizējā (751), kas saistīts ar iespējamo Lielbritānijas izstāšanos no ES.
