“Nu gan tizla filma,” teic kāda kundze gados pēc filmas “Tizlenes” noskatīšanās. Var jau būt, ka pēc lasītajām anotācijām viņa galvā bija uzbūrusi savu filmu un tāpēc jutās vīlusies. Lai gan filma “Tizlenes”, kura savu ceļu pie skatītajiem sāka augusta beigās, tiek pieteikta kā pašmāju pusaudžu komēdija, domāju, tā itin interesanti skatāma arī tai paaudzei, kura gadsimtu mijā mācījās 9. klasē. Un ne tikai, tas ir arī jebkura skatītāja atskats vēl pavisam nesenā pagātnē, uz ko tagad daudzviet var paskatīties ar smaidu. Ja, protams, nav kļuvuši pārāk pareizi un zaudējuši humora izjūtu. Filma piesaista arī ar lielisku aktierspēli, turklāt, kā savulaik jau informējām, tajā redzami divi novadnieki pļaviņieši — Mārtiņš Zeps, kurš atveido vienu no “spicajiem” jauniešiem, un aktieris Ģirts Krūmiņš.
Filma ir par trim draudzenēm — Sarmīti, Svetu un Katrīnu, kuras mācās 9.b klasē, gatavojas izlaidumam un grib pamest tizleņu rangu. Viņas vēlas pievienoties stilīgajai Ievai un izpelnīties klases džeku uzmanību. Sarmīte sapņo par darbu teātrī, Svetai patīk “zubrīties”, bet Katrīna puišu labvēlību cer iekarot ar mājasdarbu pildīšanu viņu vietā. Talkā tiek ņemti padomi no žurnāliem un filmām, pat buršanās. Interesanti šķita filmā iekļautie pārspīlējuma momenti un galvenās varones sapņu ainas. Un kur tad nu vēl dziedošie nēģi!
Filmā, šķiet, pat līdz sīkākajai detaļai parādīts 1999. gads — krāsaini, bezgaumīgi apģērbi, kosmētika, Rīgas tusiņi, eklektiski iekārtoti dzīvokļi, tikai māc gan šaubas, ka jaunieši jau tolaik leksikā lietoja mūsdienu anglicismus.
Filma “Tizlenes” ir teātra režisores, kino scenāristes un publicistes Martas Elīnas Martinsones debija pilnmetrāžas mākslas kino. Domāju, šis “pirmais kucēns” nav slīcināms, jo šajā pavisam dīvainajā laikā iezīmē kādu košu triepienu.
