Rīt Skrīveros sveiks konkursa “Sakoptākā sēta 2007” dalībniekus, kurus žūrija izvērtēja dažādās nominācijās. Starp septiņām sakoptākajām Skrīveru sētām ir arī Janīnas un Ernesta Brilu īpašums.
Rīt Skrīveros sveiks konkursa “Sakoptākā sēta 2007” dalībniekus, kurus žūrija izvērtēja dažādās nominācijās. Starp septiņām sakoptākajām Skrīveru sētām ir arī Janīnas un Ernesta Brilu īpašums.
Konkurss Skrīveros pēc pārtraukuma šogad notiek jau trešo reizi pēc kārtas, taču konkursa organizētāji stāsta, ka skrīverieši kautrējas novērtēt savu darbu un sakopto apkārtni. “Braucām pa pagastu un meklējām, kurā pagalmā ir kaut kas skaists, interesants, kur cilvēki ir daudz strādājuši un ieguldījuši, kurā sētā vēl mazliet kaut kā pietrūkst,” stāsta viena no konkursa organizētājām Inita Kantāne.
Konkursā nav viena uzvarētāja, bet četrdesmit Skrīveru sētās atrasts kas īpašs. Apzināti septiņi skaistāko un sakoptāko privātmāju īpašnieki — Griķu, Brilu, Joņinu, Eglīšu, Jēkabsonu, Pētersonu ģimenes un Skrīveru veterinārās aptiekas īpašniece Dzintra Ģigule.
Piecpadsmit privātmājas ieguva dažādus titulus, piemēram, “Skaistākais dārzs”, “Skaistākais dzīvžogs”, “Noslēpumainākais dārzs”, “Ziedu rota”, “Jaunākais dārzs”, “Skaistākā lauku viensēta”, “Skaistākais ģimenes dārzs”. Izraudzītas trīs sakoptākās daudzdzīvokļu mājas, un vēl piecpadsmit privātmājas ieguva nomināciju “Skats no malas” — žūrija tās ievēroja, braucot garām, jo saimnieku tobrīd mājās nebija. Viņus aicinās konkursā piedalīties nākamgad.
Bez speciālistu konsultācijām
Vienā no septiņām sakoptākajām Skrīveru sētām jau 43 gadus dzīvo Janīna un Ernests Brili. Mājas apkārtne, pagalms un dārzs ierīkots jau pirms daudziem gadiem, tikai laika gaitā daudz kas mainījies. Mājas īpašnieki atklāj, ka visu darījuši pašu spēkiem, ar savu izdomu un idejām, bez īpašām speciālistu konsultācijām, kā tas tagad modē. “Sākām ar to, ka pagalma vidū, gandrīz durvju priekšā, iestādījām dzīvības koku — kārtīgi apmēslojām un laistījām. Liels bija pārsteigums, kad kociņš nevis auga, bet sāka nīkuļot. Tad mēslojām vēl pamatīgāk. Kad sākām interesēties, tad uzzinājām, ka to mēslot nedrīkst nemaz, vēl vajadzīga pat grants,” ar smaidu atceras Ernesta kungs.
Dārzu mode
Dārzu mode bijusi arī pirms divdesmit gadiem, Janīnas kundze tolaik žurnālos atradusi, kā veidot akmens dārzu, un tāds daudzus gadus bijis arī Brilu mājas priekšā. “Kad akmens dārzs vairs nebija modē, jaucām nost un stādījām no jauna,” stāsta Janīna Brila. Tāpat pirms daudziem gadiem tapusi taciņa un strūklaka, kas šobrīd pārvērtusies dīķītī. Šogad Ernesta kungs uzmeistarojis lapeni, kur vasarā pasēdēt un atpūsties: “Tā tikai liekas, ka pensionāriem laiks garš un nav, ko darīt. Mums ir tik daudz darāmā, ka šovasar nemaz neatlika laika atpūsties lapenē,” atzīst saimnieks. Pļāvējs uz ratiņiem
Janīnas kundze stāsta, ka tikai ģimenei kopā tas ir iespējams: “Viena nevarētu visu izdarīt, man ir paveicies, ka vīrs vienmēr atbalstījis manas iecerētās pārmaiņas pagalmā un dārzā. Agrāk nebija zāles pļāvēja, bet man tik ļoti gribējās, lai pagalmā būtu gluds mauriņš. Tad nu vīrs uzmeistaroja elektrisku zāles pļaujamo uz bērnu ratiņiem, lai nav jāpļauj ar izkapti. Šo gadu laikā pagalms ir mainījies, jo iepriekš mums bija liels dārzs, kuru esam krietni vien sašaurinājuši, tā vietā vairāk ir krāšņumaugu. Ļoti patīk rozes un visas puķes, kuras smaržo, piemēram, flokši. Pēdējā laikā arvien vairāk stādu rudens un sīpolpuķes. Pārmaiņas rodas no tā, ka dārzs noveco — šogad izņēmām vairāk nekā trīsdesmit gadu vecos dzīvības kokus,” stāsta Janīnas kundze.
