Šajā nedēļas nogalē Mazzalves pagasta “Lāčos” 70 gadu jubileju svin Skaidrīte Jākobsone.
Šajā nedēļas nogalē Mazzalves pagasta “Lāčos” 70 gadu jubileju svin Skaidrīte Jākobsone. Ciemos atbrauks meita, znots un mazmeitas. Viena no viņām strādā Anglijā, tāpēc būs gaidīta jo īpaši. Atnāks arī draudzenes.
— Parasti cienāju viesus ar mājās gatavotiem gardumiem un kūkām, — saka Jākobsones kundze. — Atceramies dažādus notikumus. Klausāmies labu mūziku un dziedam līdzi.
Skaidrīte Jākobsone 30 gadu nostrādājusi kolhozā “Ļeņina ceļš” par slaucēju. Nu viņa dzīvo klusā un nomaļā lauku sētā. Vecā māja zem liela ozola zariem nedaudz iegrimusi zemē. Zaļajā mauriņā iestaigātās taciņas liecina par Jākobsones kundzes ikdienas gaitām — uz mazdārziņu, aku un malkas šķūnīti.
— Lopus neturu. Tas prasa pārāk daudz laika un pūļu. Turklāt visu mūžu esmu strādājusi lopkopībā un vairs nevēlos to darīt. Daudz labprātāk rosos piemājas dārziņā, — stāsta saimniece.
— Dzīvojot meža ielokā, bieži redzu savvaļas dzīvniekus. Ziemā ik dienu pagalmā ienāk stirnas. Nolieku siena klēpi, un viņas ēd pie paša loga. Vasarā stirnas nav tik drošas un turas nostāk. Reizēm no meža iznāk mežacūkas. Kādudien redzēju, ka lapsa nes dzīvnieku. Domāju, nomedījusi manu kaķi. Taču, kad pienāca tuvāk, sapratu, ka rudaste kaimiņu mājā nočiepusi vistu. Laikam nesa uz alu bērniem.
Jākobsones kundzes māja ir tālu no pārējām, tāpēc ar kaimiņiem viņa parasti satiekas trešdienās, kad atbrauc autoveikals.
— Tiekamies, parunājamies, uzzinām jaunumus, — saka Skaidrītes kundze. — Pārspriežam arī laikrakstos lasīto, jo katrs pasūtām savu avīzi. Šīs tikšanās reizes ļoti gaidām, jo ikdienā nav laika iet ciemos vienam pie otra.
