Man Saeimas priekšvēlēšanu laiks vienmēr saistījies ar svētkiem. Tad es patiešām jūtos vajadzīga, un tas ir laiks, kad visvairāk lasu, apmeklēju koncertus, sapņoju un jūtos vairāk dzīvīga. Esmu pārliecināta, ka tā jūtas visi mani vienaudži, kas piepulcējušies pensionāru pulkam. Taču šogad esmu ļoti apbēdināta, pat ļoti — nekādu banānu, nekādu pīrādziņu un koncertu. Vēl neesmu redzējusi nevienu deputātu kandidātu. Tikšanās gan izsludināta bija, bet nekā… Ja jūs zinātu, cik mēs ar kaimiņieni Zinku bijām priecīgas, kad ieraudzījām nelielu lapeli, kas aicināja uz tikšanos ar deputātu kandidātiem. Kaimiņiene tonakt sapnī bija redzējusi, ka Lembergs atklāj pasākumu ar dziesmu “Ai, zaļā birztaliņa!”. Beidzot mēs no skapja varējām izvilkt savas goda drēbes. Zinka pat savu mirstamo kleitu uzvilka, teica, ka tās vietā vēlāk nopirkšot jaunu, bet man mugurā bija zīda blūze ar lielām, sarkanām rozēm. Mazlietiņ jau viss pēc naftalīna smaržoja, toties tīrs un svaigs!
Taču kandidāti neatbrauca. Tik pagastvecis parunāja. Izrādās, kandidāti kaut ko sajaukuši. Ja tāda putra jau sākumā, ko tad darīs pie valsts stūres? Visu salaidīs dēlī. Es par tādu partiju gan nebalsošu. Jātur taču roka uz pulsa. Arī vietējā laikrakstā nevienas reklāmiņas. Pastkastītē esmu atradusi vienu lapiņu ar četrām ģīmetnēm. Kā lai zinu, kuri tie labākie? Tiešām visi tik nabadzīgi vai skopi kļuvuši? Televīzijā tie kandidāti tik ātri runā, ka neko lāgā nevar saprast. Taču man vajag iedziļināties tekstā, katru vārdu kā saldēdienu izgaršot. Tikai tad es izdarīšu galīgo izvēli. Bet tagad esmu lielā neziņā, bet vēl jau ir mazliet laiks.
Mildas tante
Ha!
Tēvs ved savu mazo dēlēnu uz skolu 1. septembrī.
Dēls sparojas pretī un ar asarām acīs brēc:
— 12 gadi? Par ko?
Skolotājam jautā:
— Nosauciet trīs iemeslus, kāpēc jūs mīlat savu darbu!
— Jūnijs, Jūlijs, Augusts.
Kādus varoņdarbus esat veicis savā dzīvē?
Reiz algebrā es pacēlu roku…
Farmakologi izgudrojuši revolucionāru jaunu līdzekli pret plikpaurību. Atliek tikai plikpaurim izdzert pudelīti šā līdzekļa, un pasaulē ir par vienu plikpauri mazāk…
Vienkārši pārsteidzoši, cik darbs šķiet svarīgs, kad jūs no tā atprasāties, un cik tas ir mazsvarīgs, kad jūs prasāt algas pielikumu.
