Ar “Staburagu” sazinājās kāda sieviete, kura vēlas pievērst uzmanību jauniešu riteņbraukšanas manierei. Aizkraukliete nevēlējās publiskot savu vārdu, bet cer, ka viņas piedzīvotais noderēs kā mācība citiem.
“Kopš skolēniem sācies vasaras brīvlaiks, pat uz ietves nejūtos droši. Jaunieši bravūrīgi, bieži vien neievērojot noteikumus, vizinās pa pilsētu, traucējot gājējiem. Tajā liktenīgajā dienā pēc darba iegāju pārtikas veikalā un ar pilniem iepir-
kumu tīkliem devos mājās. Biju jau uz savas ielas, kad pamanīju pretī braucam trīs puišus. Jaunieši brauca pa ietvi, viens otram blakus, veidojot tādu kā kustīgu sienu, kuru pretimnācējam neizjaukt. Sāku manevrēt, un puiši centās izkārtoties rindiņā viens aiz otra. Turpināju iet pa gājēju celiņa malu, bet jaunieši sāka braukt tādā kā čūskiņā. Nākamajā mirklī nogāzos zemē. Viens no puišiem nepaspēja noreaģēt un uzskrēja man virsū. Cenšoties apturēt virsū braucošo riteni, biju izstiepusi roku, un tagad man ir locītavas trauma.
Jaunietis centās man iegalvot, ka bija domājis: es pamukšu malā. Kādēļ gan man kas tāds būtu jādara? Pazīstu tā zēna māti, tādēļ sazinājos ar viņu un izstāstīju par notikušo. Jaunietis mājās saņēma brāzienu, bet ielās neapdomīgi braukā vēl citi. Es saprotu, ka Aizkrauklē nav velosipēdistu celiņu, bet vietas taču netrūkst! Ar savu bezkaunīgo braukšanas manieri šādi jaunieši apdraud ne tikai apkārtējos, bet arī paši sevi,” neapmierinātību pauž aizkraukliete. ◆
