“Jumavas” izdotajā grāmatā par kafiju teikts: “Ja būtu zināms kafijas atklājēja vārds, viņam jau sen būtu uzcelts piemineklis.” Kafija ir dzēriens, kas vieno cilvēkus — gan birojos sēžot pie darījumu galda, gan omulīgi pļāpājot.
“Jumavas” izdotajā grāmatā par kafiju teikts: “Ja būtu zināms kafijas atklājēja vārds, viņam jau sen būtu uzcelts piemineklis.” Kafija ir dzēriens, kas vieno cilvēkus — gan birojos sēžot pie darījumu galda, gan omulīgi pļāpājot.
Sievietēm ieeja liegta
Kafijas koki pasaulē bija vēl pirms cilvēkiem, kafijas uzvaras gājiens sākās 13. gadsimtā, kad kafijas pupiņas no to dzimtenes Etiopijas nonāca Arābijā. Tur pupiņas sāka grauzdēt un malt uzlējuma gatavošanai. Eiropā kafija nokļuva tikai 17. gadsimta sākumā. Vispirms Itālijā, tad Anglijā, Francijā un Vācijā. Romas garīdzniecība pat lūdza pāvestu Klementu VIII aizliegt kafiju, dēvējot to par “velna dzērienu”, taču pāvestam tā tik ļoti garšoja, ka viņš deva tai savu svētību.
Austrumu un Eiropas valstīs vienu pēc otra atvēra kafijas namus, kuros sākumā sievietes neielaida. Kad viņas sāka protestēt, ka šis dzēriens aizvilina no mājām vīrus un padara viņus impotentus, kam, vīrieši, protams, nepiekrita, šajos namos savu vietu iekaroja arī sievietes.
Jāglabā ledusskapī
Nepareizi glabātām pupiņām aromāts zūd aptuveni divu nedēļu laikā. Kafijas pagatavošanai pupiņas jāmaļ neilgi pirms apliešanas un tikai tik, cik vajag vienai reizei. Samaltai kafijai aromāts zūd vēl ātrāk. Jo smalkāk samalta, jo ātrāk tā zaudē savas īpašības.
Kafijas pupiņas un malta kafija jāglabā ledusskapī hermētiski noslēgtā traukā. Kafijas pupiņas saldētavā var glabāt pat gadu. Pēc sasaldēšanas tās var arī malt. Vakuumā iesaiņota kafija saglabājas svaiga līdz brīdim, kad iepakojums atvērts. Kafija no paciņas jāpārliek hermētiski noslēdzamā traukā un jāizlieto divu nedēļu laikā.
“Franču zīds” un “Sviesta rums”
Dažādu veidu vakuumā fasētu maltu kafiju var iegādāties ikvienā pārtikas veikalā. Populārākās ir “Merrild”, “Jacobs”, “Tschibo” firmas dažādu šķirņu kafija. Taču nemaltas pupiņas var nopirkt tikai dažos veikalos. Piemēram, SIA “Ragāļi” tirdzniecības vietā Aizkraukles tirgū. Te var iegādāties vairāku veidu aromātiskās kafijas pupiņas un uz vietas arī samalt. Kilograms kafijas pupiņu maksā Ls 12,10. Iecienītākās šķirnes ir “Franču zīds”, “Brendijs Aleksandrs”, “Sviesta rums” un “Īru krēms”. Nopērkamas arī šķirnes “Bavārijas šokolāde”, “Balto viršu īrisi”, “Franču vaniļa” un “Lazdu riekstu krēms”.
Ir cilvēki, kuri gatavo kafiju tikai no šīm pupiņām, taču kādam tā var likties pārāk stipra, tāpēc aromātisko kafiju var sajaukt ar jebkuras firmas malto kafiju. Parasti cilvēki lūdz kafijas pupiņas samalt turpat tirgū. Pērk 100 gramu vai 4—5 kausiņus, kas ir aptuveni tikpat daudz tasītēm.
Automātā bezpersoniska
Ir dažādi veidi, kā kafiju pagatavot. Var to vienkārši iebērt tasītē un apliet ar verdošu ūdeni, taču var izmantot gan kafijas automātus, gan nospiežamās krūzes. Vārīt šo dzērienu automātā ir ļoti vienkārši, jo tikai jāpaļaujas uz ierīci. Kafijas pazinēji gan apgalvo, ka šādi gatavota kafija esot bezpersoniska. Tāpēc to labāk tomēr gatavot krūzē.
Arī tās mēdz būt dažādas. Piemēram, veikalā “Spektrs” par aptuveni četriem latiem var iegādāties nelielas krūzes kafijas pagatavošanai vienai personai. No parastajām stikla nospiežamajām krūzēm sagatavotais dzēriens jāielej tasītē. Taču ir krūze ar biezumu nospiedēju, no kuras var arī dzert. Tā gatavota no īpaša materiāla, kas ilgāk saglabā dzērienu karstu. Labi noder ceļojumā. Nedaudz dārgākas ir nospiežamās krūzes lielākam kafijas daudzumam. Tās nopērkamas gandrīz ikvienā saimniecības un rūpniecības preču veikalā. Cena atkarīga no lieluma, dizaina un ražotāja. Viena no populārākajām un arī labākajām firmām ir “Bodum”.
Kafija ilgāk saglabāsies karsta krūzē ar dubultajām stikla sienām. Tāda maksā vairāk nekā desmit latu.
Par aptuveni četriem latiem var iegādāties krūzi, kura atgādina miniautomātu. Virs krūzes piestiprināts trauks, kurā ieber kafiju, aplej un nospiež biezumus, bet dzēriens pa speciālu atveri satek krūzē. Tad augšējo trauku var noņemt un baudīt kafiju.
***
Baltijas valstīs, arī Latvijā, viens cilvēks patērē 2—3 kilogramus kafijas gadā.
