Decembris ir gaidīšanas laiks. Viss sākas ar četrām Adventes nedēļām, kad gaidām Ziemassvētkus, tad gaidām Jauno gadu, gaidām, kad piepildīsies vēlmes.
Decembris ir gaidīšanas laiks.
Viss sākas ar četrām Adventes nedēļām, kad gaidām Ziemassvētkus, tad gaidām Jauno gadu, gaidām, kad piepildīsies vēlmes. Arī citiem vēlam: laimi, naudu, veselību, mīlestību, veiksmi un visu to, ko vēlētos paši.
Decembris ir arī mīlestības “akcijas” laiks. Mēs cenšamies atgādināt ģimenei, draugiem, kolēģiem, ka redzam, dzirdam, novērtējam viņu darbu un klātesamību mūsu dzīvē. Man šķiet, ka mīlestībai ir vajadzīga iedvesma. Man ir sava mīlestības mūza. Viņš ir viens no brīnišķīgākajiem cilvēkiem, kuru man ir bijis gods satikt. Viņš diemžēl nespēj kustēties, pat ne kustināt rokas. Viņš smaida, kad saucu viņu vārdā. Viņam patīk rokenrols, tad es viņu uzlūdzu uz deju, un mēs ar ratiņkrēslu izbraukājam visu iespējamo apkārtni. Kad skatāmies komēdiju, viņam atverās sirds, un viņš smej tik ļoti, ka aizrijas. Es nesaprotu, kāpēc tieši mīlestības svētku laikā tiek izdarīts visvairāk pašnāvību?
Decembris ir mēnesis, ar kuru es sāku savu gadu. Brazīliešu rakstnieks Paulu Koelju ir teicis: “Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu”. Ticu, ka tā noteikti ir.
Lai kā arī būtu, kurš gan Jaunajā gadā nesteigtos pilnībā iemantot to, pēc kā kliedz sirds? Var gadīties visādi, bet es novēlu mēģināt.
